Tas tiks darīts tāpēc, ka saistībā ar V. Muižnieces pilnvaru apturēšanu ST lietas spriež pieci tiesneši un tas nav tik liels skaits, lai ilgi varētu strādāt, bet kriminālprocesa izmeklēšanas termiņa ilgumu ir grūti prognozēt.
G. Kūtris atzina, ka likumā nav skaidri pateikts, kā ST rīkoties gadījumā, ja pret tās tiesnesi ir sākts kriminālprocess. Ir regulēts jautājums attiecībā uz rīcību disciplinārlietas sākšanas gadījumā vai kriminālvajāšanas gadījumā, kad ST tiesneši slēgtā sēdē lemj jautājumu par imunitātes noņemšanu tiesnesim un viņa izdošanu kriminālvajāšanai.
Piektdien ST tiesneši izlēmuši piemērot analoģiju ar rīcību disciplinārlietā un lēmuši apturēt V. Muižnieces pilnvaras līdz nākamajam kriminālprocesa virzītāja lēmumam, lai pēc tam nebūtu pārmetumu, ka lietas ST lemj tiesneši, pār kuriem krīt aizdomu ēna par iespējamiem krimināliem nodarījumiem. ST nav varējusi atstāt bez ievērības ģenerālprokurora rakstīto, ka kriminālprocesa sākšanai pret V. Muižnieci ir pamats, sacīja ST priekšsēdētājs.
Viņa palīdze Līga Pauliņa sacīja, ka gadījumos, kad pret ST tiesnesi tiek sākta disciplinārlieta un viņa pilnvaras apturētas, tiek saglabāta minimālā amata alga. ST tagad būs jālemj, kurš tiesnesis pārņems V. Muižnieces tiesas lietas, papildināja L. Pauliņa.
Kā jau ziņots, kriminālprocess sākts saistībā ar iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009. gada 1. septembra sēdes protokola viltojumu. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta. Pēc deputātu teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka V. Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā.
Kā informējis Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, kriminālprocess pret V. Muižnieci sākts pēc Krimināllikuma 327. panta 1. daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu). LETA