Latvijas uzņēmēji labi pārorientējas un pielāgojas citiem tirgiem. Tas pierāda, ka Latvijas produkti var būt pieprasīti pasaules tirgos, ārpus NVS valstīm. Tomēr Latvijai pastāvīgi jāmācās pārdot savus produktus dažādiem pircējiem. Šajā procesā grūtības radās pārtikas ražotājiem, taču arī pārtikas nozarē ir virkne veiksmes stāstu.
Lielākā pārorientācija, protams, ir vērsta uz Eiropas valstīm, taču ir arī tālāki veiksmīgi galamērķi. Mēs dzīvojam XXI gadsimtā, un modernajā ekonomikā ģeogrāfiskā izvietojuma nozīme strauji mazinās. Vairs nav nepieciešama regulāra kontaktu uzturēšana klātienē, uzņēmēji var pārdot savu preci, izmantojot globālo tīmekli. Turklāt pašiem vērts sev atgādināt, ka Latvija ir valsts, kuras iedzīvotāji var lepoties ar ļoti labām svešvalodu zināšanām, kas ir būtisks apstāklis, lai sekmētu starptautisko sadarbību un eksportspēju. Runājot par eksportu, svarīgi atcerēties divus būtiskus procesa posmus - pirmais ir produktu un pakalpojumu izstrāde un ražošana, bet otrs - tikpat svarīgs - to pārdošana. Tas nozīmē, ka Latvijai, lai sekmīgi apgūtu eksporta tirgus, jāinvestē tieši mārketingā un pārdošanā.
Aizvien skaidrāk iezīmējas jaunu eksporta galamērķu meklēšana, eksportējot preces arī uz valstīm, ar kurām sadarbība savulaik netika pat aplūkota. Mūsu apvāršņi paplašinās, piemēram, Latvijai ir tirdzniecības attiecības ar 40 Āfrikas valstīm.
Ja salīdzinām, kā noritējis eksporta tirgu pārorientēšanas process citās valstīs, kuras bija līdzīgās izejas pozīcijās ar Latviju, var minēt Somiju. Somijas veiksmīgās eksporta politikas pamatā ir Finexpo darbība, kas uzsākta jau iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā. Finexpo ir organizācija, kuras uzdevums ir iekarot jaunus eksporta tirgus, un tam ir rezultāti. Kaimiņvalsts Igaunija ir orientēta uz tehnoloģijām, turklāt viņu sabiedriski politiskā pieeja ir izteikti virzīta uz rietumiem. Būtībā visa valsts pārvalde ir Igaunijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares pārdevējs - vismaz produktu pakalpojumu popularizētājs noteikti. Vai Latvija ir vājāka IKT nozarē? Noteikti nē! Izglītības bāze, IKT nozares uzņēmumu skaits, izstrādātie produkti ir izcili. Iespējams, ka ne tikai pašai nozarei, bet Latvijas valstij jādomā par šo produktu un pakalpojumu iepakošanu un mērķtiecīgu pārdošanu.
Vēlos arī atgādināt pašsaprotamu, taču būtisku aspektu: eksports nav fiziska preču vai pakalpojumu pārdošana ārvalstīs, eksports nozīmē to, ka Latvijas preču vai pakalpojumu pircējs ir ārvalstnieks. Pārdošana var notikt birojā Maskavā, viesnīcas vestibilā Pekinā vai izstāžu zālē Frankfurtē. Fiziska preču un pakalpojumu kustība nav eksports, tā ir loģistika.
*Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks, Attīstības padomes priekšsēdētājs