Pirmais fakts ir tāds, ka jau šobrīd vilcienu vagonu trūkst. Mēs katru pirmdienu saņemam sūdzības, ka vilcieni uz Zilupi un Daugavpili ir pārpildīti. Man šodien jau iepriekš jāatvainojas tiem, kas tuvākajās siltajās dienās gribēs braukt uz Jūrmalu un Saulkrastiem - mums vienkārši nav vagonu, ko piekabināt papildus. Otrs fakts ir tāds, ka vagonu tehniskais stāvoklis liecina, ka tie pēc pieciem sešiem gadiem vienkārši «izbeigsies». Sabiedrībā kopumā pieaug vajadzība pēc ekoloģiskāka, zaļāka, ekonomiskāka transporta, kāds ir vilciens. It īpaši pēc tam, kad litrs degvielas maksā tuvu pie viena lata. Domāju, ka vilcienu satiksme ir perspektīvs virziens. Visā Eiropā iesaka pēc iespējas vairāk braukt ar elektrovilcienu.
Šobrīd vilcienu transports tiek izvirzīts par prioritāti ES. Vai arī Latvijā tas ir jāizvirza par prioritāru?
Bez šaubām. Pasažieru vilciena pārvadājumi noteikti būs efektīvāki nekā autobusa pārvadājumi. Sākotnējā iepirkumā ir plānoti 34 elektrovilcieni, septiņi dīzeļvilcieni. Bet ir skaidrs, ka nākamajā periodā nozīmīgs projekts ir visu dzelzceļa līniju elektrifikācija. Tāpēc domājam, ka iepirkumā varētu daļu dīzeļvilcienu nomainīt ar elektrovilcieniem.
Kad mēs varēsim ar vilcienu aizbraukt uz Rietumeiropu?
Grūti spriest. Mums nav bijis laika nodarboties ar sapņiem. Skaidrs, ka Venēcijas virziens kā pagarinājums Rail Baltic ir, teiksim tā, seksīgs. Bet tas nav Pasažieru vilciena kompetencē. Mēs šobrīd pārvadājam pasažierus tikai Latvijas teritorijā.
Mūžīgais jautājums ir pasažieru un kravu pārvadājumu attiecība. Prioritāte ir Rail Baltic, un arī kravu pārvadājumi austrumu virzienā ir nozīmīgi.
Ja paskatāmies statistiku, tad ir neliels apjoma pieaugums pasažieru pārvadājumos, bet būtiski ir pieaudzis kravu pārvadājums. Pasažieru vilciena klientu problēma šobrīd ir tā, ka mums nākas rēķināties ar tām interesēm, kuras ir Latvijas dzelzceļam kopumā, proti, kravu pārvadājumos, kas neapšaubāmi nes gan darba vietas, gan ienākumus par katru pārvadātās kravas tonnu. Sliedes mums ir vienas, un tās mums ir jāsadala. Mums nākas mainīt pasažieru vilcienu sarakstu kravu vilcienu dēļ. Taču šī problēma pastāvēs tikmēr, kamēr Latvija būs tranzīta valsts.
Vai esam jau izvairījušies no iespējamās ES naudas nepiešķiršanas jaunu pasažieru vilcienu būvei?
Mums bija ļoti lietišķa saruna Briselē pirms drusku vairāk nekā nedēļas. Mēs uzklausījām juridiskos argumentus, kuri man kā juristam šķita pārliecinoši. Proti, bija sākotnējais konkursa nolikums, kuram bija pievienots līguma projekts. Tas bija pieejams visiem iespējamajiem dalībniekiem. Konkursa gaitā un pēc konkursa šis līguma projekts mainījās. Tas ir absolūts pamats atzīt šādu konkursu par neatbilstošu elementārām iepirkuma procedūrām. Turklāt tā juridiskā konstrukcija ir tāda, ka neviens no konkursa dalībniekiem nevarēja a priori pārsūdzēt kādus pārāk stingrus nosacījumus. Visi tie, kas nolēma nepiedalīties šajā konkursā, nevarēja rēķināties ar to, ka līguma nosacījumi būs atšķirīgi. Tas, par ko mēs vienojāmies, ka mēs varam atgriezties pie sākotnējās līguma redakcijas, kas ir konkursa nolikumā ar dažām no veselā saprāta izrietošām izmaiņām. Piemēram, līgumā tika prasīts ES sertifikāts šiem vagoniem, bet tāda sertifikāta vienkārši nav. Mēs vienojāmies, ka varam tur rakstīt Latvijas sertifikātu. Ir vēl tādas trīs četras lietas, kuras esam saskaņojuši ar Eiropas Komisiju. Pasažieru vilciena valde pagājušajā nedēļā sagatavoja atbilstošus līguma grozījumus, jau pirmdien saņēmām pozitīvu atbildi no Satiksmes ministrijas par to, ka šis līguma projekts viņus apmierina. Ceram drīzumā saņemt arī Finanšu ministrijas atzinumu. Līdz ar to šajā stadijā ir noņemts tas risks, ka mēs varētu nesaņemt Eiropas Savienības finansējumu 100 miljonus latu. Mēs to jebkurā gadījumā dabūsim, jo mēs pārspriedām arī eventuālo scenāriju, ka iepirkums būtu jārīko no jauna. Eiropas Komisija vēlreiz apstiprināja, ka tai šis projekts patīk un ES finansējums vagonu iegādei ir nodrošināts.
Cik lielā mērā šī līguma izmaiņas ietekmē pašu konkursa iznākumu?
Mēs vienkārši atgriežamies pie sākotnējā līguma. Eiropas Komisija katrā ziņā uzskata, ka tas ir iespējams.
Kāpēc šis sākotnājais līgums tika labots un rediģēts? Kāpēc mēs esam nonākuši šādā situācijā?
Redziet, ar to politika drusku atšķiras no uzņēmējdarbības. Ja politikā vispirms tas pamatjautājums ir - kurš vainīgs, bet bieži vien nenonāk līdz otram pamatjautājumam - ko darīt, tad mēs esam šobrīd rīkojušies otrādi - mēs mēģinām atrisināt šo situāciju ar tiem apstākļiem, kādi ir. Dažos gadījumos Pasažieru vilciens ir rīkojies tā, lai līguma nosacījumi būtu izdevīgāki Pasažieru vilcienam. Savukārt spāņu kompānija bija iesniegusi priekšlikumus, kuri dažos punktos ir izdevīgāki viņiem. Bet tam nav nekādas nozīmes, kādi bija pušu nodomi. Fakts ir tāds, ka mums ir jāatgriežas pie līguma sākotnējās redakcijas un tas ir vienīgais veids, kā pabeigt šo iepirkumu. Ja tas nenotiks, 2. oktobrī līgums zaudē spēku un mēs sāksim jaunu iepirkumu.
Šis vilcienu iepirkums, jūsuprāt, ir bijis politizēts jautājums?
Man grūti spriest. Es neesmu jutis šobrīd nekādu spiedienu. Par iepriekšējo valdību varu teikt, ka šis līgums ne reizi netika skatīts valdības sēdēs.