Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiķu izteikumi, ka Baltijas valstu ekonomiskās problēmas jau nu nespētu uzspridzināt eirozonu no iekšienes, atrada dzirdīgas ausis arī Rietumeiropā. Vēl pirms mēneša Eiropas Parlamenta Liberāļu un demokrātu apvienības vadītājs Gijs Verhofstads aicināja palīdzēt krīzes māktajiem Baltijas tīģeriem rast patvērumu aiz «eiro mūra», tobrīd vēl norādot, ka tādās valstīs kā Īrija, Grieķija un Spānija recesijas sekas mazinājusi to atrašanās eirozonā. Taču pagājušajā nedēļā globālais finanšu tirgus, asi reaģējot uz starptautisko kredītreitingu aģentūru lēmumu, pārvērtējot Grieķijas kredītreitingus un brīdinot Īriju un Spāniju par to, ka šo valstu budžeta izdevumu pārsvars pār ieņēmumiem jau ir tuvu kritiskajam, nepārprotami signalizēja - eiro mūris nav tik stiprs, lai varētu paciest tā graušanu no iekšienes. Atsevišķi analītiķi jau pauž, ka eirozonas situācija varētu būt pasliktinājusies tiktāl, ka Latvijas kaimiņvalstij Igaunijai var nākties atteikties no eiro ieviešanas arī tad, ja budžeta deficītu izdosies iedabūt Māstrihtas kritēriju stingrajos rāmjos un tas nepārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta (IK).
Protams, situācija ar Grieķijas un Īrijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem šobrīd ir vēl bēdīgāka nekā Latvijā. Piemēram, Grieķijas budžeta deficīts šogad draud sasniegt 12,7% no IK, bet Īrijas budžeta iztrūkums - 11,7% no IK. Jāatgādina, ka Latvijā budžeta deficīts plānots mazāks - 10% no IK jeb 665 miljoni latu. Ja vien decembrī valsts iestādes neļausies kārtējai visa budžetā paredzētā finansējuma iztērēšanas mānijai, tas varētu būt vēl mazāks, jo novembra beigās saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem budžeta iztrūkums bija nedaudz lielāks par 558 miljoniem latu. Taču galvenais, kas būtu jāņem vērā vietējiem viedokļu līderiem, ir tas, ka, līdzīgi kā Latvija, arī aiz eiro mūra esošās valstis ir bijušas spiestas pieņemt lēmumus, kas vērsti gan uz sociālo pabalstu samazināšanu, gan uz sabiedriskā sektora algu samazināšanu, gan uz valdības tēriņu mazināšanu. Īrija jau spērusi nopietnus soļus šajā virzienā, arī Grieķijas premjers Georgs Papandreu atzinis, ka no sabiedriskā sektora modernizācijas izvairīties neizdosies. Un tas nepārprotami liecina, ka ne jau starptautisko aizdevēju diktāts, bet gan nepieciešamība spēt sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem ir galvenais iemesls, kādēļ valstis vairs nevar lēkt pa vecam.