Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Mūris neglābs

Jau kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā atsevišķiem politiķiem ir ļoti paticis spekulēt ar iespējām izlobēt Māstrihtas kritēriju mīkstināšanu, iegūstot atkāpes no valsts budžeta deficīta, valsts parāda vai inflācijas ierobežošanas.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiķu izteikumi, ka Baltijas valstu ekonomiskās problēmas jau nu nespētu uzspridzināt eirozonu no iekšienes, atrada dzirdīgas ausis arī Rietumeiropā. Vēl pirms mēneša Eiropas Parlamenta Liberāļu un demokrātu apvienības vadītājs Gijs Verhofstads aicināja palīdzēt krīzes māktajiem Baltijas tīģeriem rast patvērumu aiz «eiro mūra», tobrīd vēl norādot, ka tādās valstīs kā Īrija, Grieķija un Spānija recesijas sekas mazinājusi to atrašanās eirozonā. Taču pagājušajā nedēļā globālais finanšu tirgus, asi reaģējot uz starptautisko kredītreitingu aģentūru lēmumu, pārvērtējot Grieķijas kredītreitingus un brīdinot Īriju un Spāniju par to, ka šo valstu budžeta izdevumu pārsvars pār ieņēmumiem jau ir tuvu kritiskajam, nepārprotami signalizēja - eiro mūris nav tik stiprs, lai varētu paciest tā graušanu no iekšienes. Atsevišķi analītiķi jau pauž, ka eirozonas situācija varētu būt pasliktinājusies tiktāl, ka Latvijas kaimiņvalstij Igaunijai var nākties atteikties no eiro ieviešanas arī tad, ja budžeta deficītu izdosies iedabūt Māstrihtas kritēriju stingrajos rāmjos un tas nepārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta (IK).

Protams, situācija ar Grieķijas un Īrijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem šobrīd ir vēl bēdīgāka nekā Latvijā. Piemēram, Grieķijas budžeta deficīts šogad draud sasniegt 12,7% no IK, bet Īrijas budžeta iztrūkums - 11,7% no IK. Jāatgādina, ka Latvijā budžeta deficīts plānots mazāks - 10% no IK jeb 665 miljoni latu. Ja vien decembrī valsts iestādes neļausies kārtējai visa budžetā paredzētā finansējuma iztērēšanas mānijai, tas varētu būt vēl mazāks, jo novembra beigās saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem budžeta iztrūkums bija nedaudz lielāks par 558 miljoniem latu. Taču galvenais, kas būtu jāņem vērā vietējiem viedokļu līderiem, ir tas, ka, līdzīgi kā Latvija, arī aiz eiro mūra esošās valstis ir bijušas spiestas pieņemt lēmumus, kas vērsti gan uz sociālo pabalstu samazināšanu, gan uz sabiedriskā sektora algu samazināšanu, gan uz valdības tēriņu mazināšanu. Īrija jau spērusi nopietnus soļus šajā virzienā, arī Grieķijas premjers Georgs Papandreu atzinis, ka no sabiedriskā sektora modernizācijas izvairīties neizdosies. Un tas nepārprotami liecina, ka ne jau starptautisko aizdevēju diktāts, bet gan nepieciešamība spēt sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem ir galvenais iemesls, kādēļ valstis vairs nevar lēkt pa vecam.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?