«Mēs ne ar kādām maģijām nenodarbojamies» - mākslas zinātniece Helēna Demakova ir viena no personām, kas ir atbildīgas par izvēlētajiem projektiem. Viņa ir apmierināta, kā šis gads kārtojas Rīgas mākslas telpā, jo ir pārstāvēti gan latviešu zināmākie kuratori ar lieliem un ļoti vareniem projektiem, gan arī individuālu mākslinieku mazāki, bet ne mazāk spoži pieteikumi.
Nacionālā īpatnība
Pagājušajā gadā Rīgas mākslas telpa izsludināja starptautisku projektu konkursu, kura mērķis bija sarūpēt spožu un kvalitatīvu laikmetīgās mākslas programmu 2014. gadam - ne tikai nodrošināt šīs Rīgas pilsētā lielākās izstāžu zāles darbību, bet arī iekļauties Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu kontekstā. Vairāk par to var lasīt žurnālistes Lanas Kazlauskienes rakstā Elposim ar vērienu, kas publicēts interneta vietnē www.diena.lv. Kopā ar Helēnu Demakovu komisijas sastāvā kā «apzinīgi teicamnieki» darbojās un cītīgi lasīja visus iesniegtos projektus arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Republikas kultūras ministres ārštata padomnieks Jānis Dripe, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras projektu un pasākumu nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Oga-Vasule.
Projektus vērtēja arī SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika, kura atklāj, ka arī turpmāk izstāžu projekti tiks izvēlēti konkursa kārtībā. Jau 30. maijā tiks dots starts sacensībām par šīs telpas iekārtošanu 2015. gadā. «Varbūt pat ar nelielu astīti,» viņa norāda par iespēju iziet ārpus nākamā gada robežām. «Man ir tāda sajūta, ka Latvija ir konkursu lielvalsts,» akcentē Helēna Demakova un nodēvē šo iezīmi par mūsu nacionālo īpatnību, «ja nav konkursa, tad ir kaut kāda šaubu ēna allaž pār visu».
Petrova suņu rejas
Līdz 6. martam Rīgas mākslas telpas Lielajā zālē ir apskatāma izstāde Gafika-s jeb Latvijas mūsdienu grafikas māksla - tajā ir pārstāvēti gan vecmeistari, gan jaunie mākslinieki un izlikti darbi, kas tapuši no 2010. līdz 2013. gadam. Ar šo faktu tiek atgādināts fakts, ka ir pagājuši 100 gadi kopš brīža, kad notika pirmā Latvijas grafikas izstāde. To kūrējusi Inga Šteimane, kura Intro zālē piedāvā mākslinieka Indriķa Ģelža personālizstādi Precizējot izvirzītās versijas par vienu indivīdu (Nemanāma atšķirība). Šīs abas izstādes esot uzlikušas tādu kvalitātes latiņu, ka komisija cer, ka to izdosies pārlēkt ne tikai šīm, bet arī pārējām divpadsmit izstādēm.
Nākamie šo augstumu mēģinās pārvarēt jau 14. martā - Lielajā zālē būs apskatāma Re:visited, kurā būs izstādīti mākslas darbi no pēdējo gadu nozīmīgākajām pasaules mākslas skatēm un biennālēm. «Tas būs mēģinājums aptvert mūsdienu mākslas daudzbalsību,» izstādi piesaka tās kuratore Solvita Krese. Tajā pašā laikā būs apskatāma arī ukraiņu mākslinieka Jevgeņija Petrova personālizstāde Petrova suņi, kas līdz 27. aprīlim «ries» Intro zālē. Mākslinieks savulaik esot izpelnījies salīdzinājumu ar meteorītu vai citplanētieti, kurš pēkšņi nogāzies no debesīm.
Asaras Berlīnē
Maijā notiks pirmais Rīgas fotomēnesis, kas aizsāks tradīciju reizi divos gados rīkot fotomākslas festivālu Rīgā. Šogad par tā centrālo notikumu kļūs Ingas Brūveres kūrētās izstādes Rīgas mākslas telpā - Lielajā zālē tiks piedāvāts Urban Viewfinders, kurā varēs iepazīties ar laikmetīgo Baltijas un Ziemeļvalstu fotogrāfiju. Šajos pašos datumos, no 8. maija līdz 5. jūnijam, Intro zālē būs mākslinieka Dawid personālizstāde Rust, kas savā laikā Zviedrijā izraisījusi lielu diskusiju un mainījusi priekšstatu par fotogrāfiju kā mediju. No 13. jūnija līdz 24. augustam Lielajā zālē notiks izstāde Uz viļņa, kurā tiks piedāvāta Latvijas un Sibīrijas laikmetīgā māksla un īpaša uzmanība tiks veltīta tā sauktajai reportāžas mākslai.
«Man īpaši silda sirdi viens projekts,» par Krievijas mākslinieces Olgas Černiševas personālizstādi Zīmējumi saka Helēna Demakova, uzskatot, ka mākslas vērtētājam neesot jākaunas no subjektīvisma. «Es stāvēju pie viņas darba un raudāju,» nesen Berlīnē piedzīvotās emocijas atklāj mākslas zinātniece. Šīs visā pasaulē atzītās mākslinieces darbi būs aplūkojami Intro zālē. No 4. līdz 26. septembrim turpat būs skatāma amerikāņu modes un slavenību fotogrāfa Marka Šova Kenediju ģimenes fotogrāfiju izstāde, kas parādīs tās pārstāvju īsto seju, jo, kā apgalvoja Džons Kenedijs, «māksla nav propagandas, bet gan patiesības forma». Savukārt Lielā zāle iekļausies Baltās nakts kontekstā.
Japāņu seksualitāte
No 3. līdz 26. oktobrim Lielajā zālē būs «jauno mediju tēlnieka» Krista Pudzena personālizstāde Nobīde, Intro zālē - Rasas Jansones personālizstāde Barošanas migla. Savukārt no 14. novembra līdz nākamā gada 8. februārim Rīgas mākslas telpas Lielajā zālē būs apskatāma Maijas Tabakas un viņas laikabiedru Rietumberlīnes mākslinieku darbu izstāde. «Iespējams, daži pat apjauta, ka viņa stāv daudz augstāk par vācu mākslas pīlāriem, taču tādas atklāsmes nedrīkstēja iedragāt Rietumberlīnes mākslas pasaules trāpīgi un rūpīgi uzbūvēto kārtību,» par Maiju Tabaku raksta Imants Lancmanis.
Pēc Helēnas Demakovas domām, šī varētu būt viena no tām izstādēm, kuru «kāds no ārzemēm gribētu paņemt, sapakot un parādīt kādā nopietnā rietumu vai austrumu mākslas institūcijā». Viņa aicina domāt par plašāku starptautisku sadarbību. Savukārt Intro zālē no 12. novembra līdz 7. decembrim būs Ingas Brūveres Diskrētais šarms, bet no 12. decembra līdz 14. janvārim - Aijas Bley personālizstāde Caurspīdīgs, kas dokumentēs japāņu seksualitāti kā kultūras fenomenu.
Ar visu izstāžu grafiku var iepazīties interneta vietnē makslastelpa.lv.