Runas nav par nosacījumu saturu, bet par nosacījumu izvirzīšanu kā faktu. Sākumā Dombrovska kungs izplatīja aicinājumu, bet nākamajā dienā jau paziņoja, ka ir vēl virkne nosacījumu, kas SC ir jāizpilda pirms sarunu sākšanas. Mums tas nav pieņemami. Mēs neuzskatām, ka mūsu vēlētāji ir sliktāki par jebkuras citas partijas vēlētājiem, lai viņiem būtu jākārto eksāmeni.
Vai viens no iemesliem, kādēļ SC nevēlas iesaistīties nākamajā valdībā, nav nosacījums, ka budžeta deficīta griesti 2011. gadā nedrīkst pārsniegt 6% no iekšzemes kopprodukta?
SC nav problēmu ar grūtiem lēmumiem. Kad pagājušā gadā mums Rīgā arī bija jāmazina budžets. Bija jāpieņem nepopulāri lēmumi, piemēram, par skolu optimizāciju, bijām spiesti aizvērt deviņas krievu skolas. Bet mums ir jautājums par to, cik lielam ir jābūt 2011. gada budžeta deficītam. Var nogriezt izdevumus, var mēģināt palielināt ieņēmumus, var mēģināt iztrūkumu aizpildīt, piesaistot līdzekļus no citiem tirgiem. Jautājums par to, vai budžeta deficītam jābūt 6% vai lielākam, ir apspriežams, bet to nevar izvirzīt kā priekšnosacījumu, lai kvalificētos tālākiem sarunu raundiem.
Kādēļ jūs vairāties skaidri pateikt - jā, mēs atzīstam Latvijas okupāciju par neapstrīdamu faktu?
Ja mēs runājam par Staļina režīma noziegumiem, par izsūtītām ģimenēm, nav šaubu - politiķu darbs ir darīt tā, lai visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no etniskās piederības vienādi uztvertu to, kas ir noticis 1940. gadā.
Bet novērst uzmanību no ļoti sāpīgām ekonomiskām un sociālām reformām ar šādiem vēsturiski sāpīgiem jautājumiem nav pareizi. Ne latviski, ne krieviski runājošajiem SC vēlētājiem ar vēsturiskajiem notikumiem nav nekāda sakara. Tāpēc šis brīdis nav īstais, lai par to runātu.
Vai jūsu nevēlēšanās skaidri atzīt okupāciju nav saistīta ar faktu, ka SC ir sadarbības līgums ar partiju Vienotā Krievija?
Mums ir sadarbības līgums arī ar Ķīnas Komunistisko partiju, ar Igaunijas centristiem. Kāds tam sakars ar okupāciju?
Kā tad izpaužas jūsu sadarbība?
Visi gubernatori, ar kuriem Rīgas domei ir jākārto attiecības Maskavā, Sanktpēterburgā, Pleskavā un citur, ir no Vienotās Krievijas. Šī līguma esamības fakts mazliet atvieglo komunikāciju ar viņiem.
Jums pret Vienoto Krieviju nav nekādu saistību?
Līgumos, kas ir parakstīti starp partijām, pēc definīcijas nevar būt nekādu saistību. Tas ir instruments, kas var palīdzēt komunikācijā.
Kā Maskavas mēra maiņa ietekmēs Rīgas un Maskavas attiecības - tās nebūs jāsāk veidot pilnīgi no jauna?
Dažas lietas būs no jauna jāizrunā. Tas ir normāli. Tagad mums būs pastāvīgs Rīgas domes pārstāvis Maskavā un Krievijas Federācijā, bijusī Latvijas Republikas ģenerālkonsule Sanktpēterburgā Iveta Sers. Tas mums ļoti palīdzēs risināt dažādas problēmas. Patlaban neredzu neko, kas varētu negatīvi ietekmēt Rīgas un Maskavas attiecību dinamiku.
Jūsuprāt, ir normāli, ka RD būs pārstāvis Maskavā, bet vairs nebūs pārstāvja Briselē?
Latvija ir ES dalībvalsts. Mūsu uzņēmēji var baudīt visas priekšrocības, ko dod vienotais tirgus. Un ne pašvaldība, ne valsts nevar saviem uzņēmējiem ne īpaši palīdzēt, ne traucēt strādāt ES kopējā tirgū. Savukārt Krievijā viss notiek citādi, un mums ir vajadzīgs tur pārstāvis, kas var palīdzēt.
Izskatās, ka SC paliks opozīcijā. Tas apbēdinās jūsu sadarbības partnerus no Krievijas un Ķīnas?
Sadarbības partneri var būt un var arī nebūt, bet mūsu vēlētāji no mums gaida, ka mēs izpildīsim to, ko solījām, un to var izdarīt, tikai strādājot valdībā. Taču vienlaikus viņi no mums gaida, lai mēs strādātu ar pārliecību. Vēlētāji man raksta, ka Vienotības nosacījumi ir viens pret vienu ar Visu Latvijai! nosacījumiem un nevajag šādam spiedienam pakļauties.
Jūs Vienotības piedāvājumu uzskatāt par pazemojošu?
Forma, kādā tika izteikts piedāvājums, neliecina par cieņu pret mūsu vēlētāju.
Jūs pieļaujat, ka 10. Saeimas laikā SC varētu nokļūt pie varas?
Nokļūs!
Vai pieļaujat, ka SC, palicis opozīcijā, varētu rosināt referendumu par 10. Saeimas atlaišanu?
Tas ir atkarīgs no tā, kā strādās izveidotā valdošā koalīcija.
Kam būtu jānotiek, lai jūs ķertos pie referenduma?
Ir jābūt apstākļu sakritībai - sākot no nepareiziem, sociāli netaisnīgiem lēmumiem un beidzot ar to, ka viņi vispār nespēs pieņemt nekādus lēmumus. Tāda koalīcija, kāda veidojas tagad, kur ir nez cik partiju un nez cik interešu grupu iekšā, nebūs rīcībspējīga. Ja Saeimas vairākums nebūs rīcībspējīgs, mēs varētu sākt debatēt par to, vai nebūtu pareizāk pārvēlēt parlamentu.
Pirms vēlēšanām SC tikās ar Jaunā laika (JL) vadību. Par ko jūs runājāt?
Mēs komunicējām ar visiem politiskajiem spēkiem, kam bija izredzes tikt Saeimā. JL kā Vienotības sastāvdaļai tās izredzes bija diezgan labas. Bet mēs esam runājuši arī ar zaļajiem zemniekiem, ar Par labu Latviju!.
Bet no Vienotības partijām runājāt tikai ar JL. Kāpēc nerunājāt ar Pilsonisko savienību?
Mēs vispār runājam krustām un šķērsām.
Kad RD vadība sāks ciešāk sadarboties ar opozīciju?
Tā jau sākotnēji neizveidojās tāpēc, ka divas dienas pēc pašvaldību vēlēšanām tika pieņemts mums nepieņemams lēmums par pensiju nogriešanu. Kopš tā brīža tā arī neizveidojās...
Kāds sakars Pilsoniskajai savienībai ar pensiju nogriešanu?
Viņi visi ir viena Vienotība.
Kad Ameriks būs vicemērs?
Viņu izvirzīt var tikai LPP/LC frakcija, bet man nav šaubu, ka viņi viņu izvirzīs un dome apstiprinās.
Kā šogad RD beigs budžeta gadu?
Izmantojam rezerves, plānojam vēl pielikt mazliet finansējuma satiksmei, atsevišķām nozarēm. Kopā izdevumi varētu pieaugt vēl par trim četriem miljoniem latu.
Nākamā gada budžetu pieņemsiet tikai pēc valsts budžeta pieņemšanas?
No vienas puses, mums ir jāpieņem decembrī. No otras puses, daudz kas ir atkarīgs no valsts budžeta - vai mainīsies nodokļu likmes nekustamajiem īpašumiem, kas notiks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Ir baumas, ka Finanšu ministrija varētu piedāvāt pārdalīt IIN starp valsts un pašvaldību budžetiem, tas ir, pašreizējo 80% vietā dot pašvaldībām 75%. Tas būtu dramatisks sitiens pa Rīgu. Mēs esam atkarīgi no administratīviem lēmumiem, kas tiks pieņemti sakarā ar 2011. gada valsts budžetu.
Savulaik solījāt vēl šogad samazināt Rīgas satiksmes noteikto braukšanas maksu. Kur palicis šis solījums?
Mums ir izdevies ieviest lielu atlaidi nestrādājošajiem pensionāriem. Sociālais efekts no tā ir lielāks nekā tad, ja par dažiem santīmiem samazinātu kopējo tarifu.
Tātad «ierindas braucējiem» biļešu cenas netiks samazinātas?
Tarifi tiks samazināti tikai atsevišķām braucēju grupām.
Kā jūs apmierina tas, kas šobrīd notiek Rīgas Centrāltirgū?
Neapmierina. Tas ir ļoti problemātisks uzņēmums.
Un kādas ir lielākās problēmas?
Visiem līgumi ar starpniekiem, par kuriem nevar saprast, cik var izmaksāt to laušana. Nevar saprast, kāda būs vīzija tirgus attīstībai.
Ņemot vērā Ķirsona finansiālās problēmas, cerēt uz viņa investīcijām Centrāltirgū laikam nevar?
Nevar gan.
Šobrīd tiek iztiesāta tā dēvētā Rīgas domes amatpersonu korupcijas lieta. Esat pārliecināts, ka nekas tāds vairs nevar atkārtoties?
Ceru, ka tas, kas ir bijis, vairs nav iespējams.
Kur jūs saskatāt lielākos riskus?
Lielākie riski vienmēr saistās ar cilvēkiem.
Un kā jūs tos novēršat?
Liekam godīgāk strādāt!
Un viss?
Nu, ja nekāda korupcija neatkārtosies, tad jau laikam viss būs izdevies.