_ D. Denī ieradās Rīgā noklausīties koncertu un teic, ka nākotnē arī pats labprāt iekļautos muzicēšanā. _Univers Zero_ ir viena no ietekmīgākajām progresīvā roka grupām, kas likusi pamatus arī kamerrokam. Ietekmējoties no dažādiem avotiem (roks, džezs, Eiropas tautu folklora, laikmetīgā akadēmiskā mūzika), tā veidoja savu seju. Viesis satriec ar negaidītu atklātību: «Mūzikā esmu autodidakts!»
Daniels Denī: Kad atklāju britu grupu Soft Machine un amerikāņu ģitāristu Frenku Zapu, kas spēlēja ļoti neparastu, laikmetīgās mūzikas struktūrās un ritmos veidotu roku, nolēmu, ka vēlos tā muzicēt pats. Mana pirmā grupa bija trio Arkham: taustiņinstrumentālists, basģitārists un es pie bungām. Pēc tam meklēju mūziķus, ar kuriem veidot dziļāku identitāti. 1974. gadā izveidotajā Univers Zero līdzās roka kodolam (bungām, basģitārai un taustiņinstrumentiem) iekļāvās vijolnieks un obojists. Patlaban esam seši, bet skan septiņi instrumenti: taustiņinstrumenti, basģitāra, bungas, klarnete, vijole, kā arī fagots un oboja, kurus spēlē viens mūziķis. Tā veidojas labs līdzsvars starp roku un kamermūziku. Kopš 1977. gada, kad nāca klajā mūsu pirmais CD, iznākuši 12 albumi.
Kālab mājaslapā paziņojat: ja Stravinskim būtu rokgrupa, tā skanētu šādi (t.i., kā Univers Zero)?
Tāpēc, ka mani ļoti iespaidoja ievērojamo XX gadsimta laikmetīgās mūzikas komponistu Kšištofa Penderecka, Igora Stravinska, Henrika Gurecka, Karla Orfa jaunrade, savukārt Beļģijā Albērs Heibrehtss (1899-1938) rakstīja ļoti dziļu, skanējumā disonējošu mūziku. Valdzināja arī dažādu tautu folklora, un arī paši jūtamies kā tautas mūziķi. Tieši domāšanā.
Kā, būdams autodidakts, tiekat galā ar sarežģīto kompozīciju pierakstīšanu?
Manuprāt, pats svarīgākais ir mūzikas noskaņa. Es to neanalizēju, bet vienkārši jūtu. Mūzikā sekoju instinktam, savām sajūtām - tā, kā to dara tautas mūziķi. Vienkārši spēlēju un radu!
Bet kā pārējie var zināt, kas jāspēlē?!
Tas ir sava veida paradokss. Iesākumā ierakstīju kasetes, spēlēdams klavieres. Ierakstīju vienu kaseti, tad, tai skanot, piespēlēju nākamo slāni, pēc tam trešo un tā tālāk. Pēdējos gados izmantoju datoru.
Ko nozīmē nosaukums Univers Zero?
Beļģu rakstnieka Žaka Sternberga zinātniskās fantastikas stāstu krājuma nosaukumu sev izvēlējāmies tāpēc, ka tas ir daudznozīmīgs un saskan ar mūsu mūzikas noskaņām - ar noslēpumainību, kaut ko nezināmu. Daudzus albumu un skaņdarbu nosaukumus esmu aizguvis arī no amerikāņu rakstnieka H.P. Lavkrafta, kas literatūrā ir Edgara Po sekotājs. Arī mūsu mūzika ir savā ziņā «melna» un diezgan padrūma, brīžiem pat biedējoša. Šī pasaule ir mūsu identitāte, ko jaunībā uzsvērām, ģērbjoties melnā. Taču mūsu depresīvās noskaņas nevajag ņemt par pilnu kā «tīru mantu», mūzikā ir arī humors. To nevar ielikt konkrētā stila vai žanra plauktā. Tas nav ne roks, ne džezs, ne mūsdienu klasiskā mūzika, bet viss kopā. Tas gan atbaida menedžerus un presi, jo viņiem vajag kaut ko, nosaucamu vienā vārdā un tiražējamu, pieliekot etiķeti. Biju pārsteigts, ka Rīgā mūzikas veikalā pārdevējs uzreiz mani atpazina, - es taču neesmu tāda slavenība kā Miks Džegers!
Kura ir jūsu publika?
Visdažādākā. No tiem, kas klausās mūsdienu mūziku, līdz gotiski ģērbtajiem jauniešiem. Pirms 12 gadiem guvām lielu atsaucību Vašingtonā, lai gan mūsu mūzika ir visai specifiska un nav domāta lielām masām. Mūs klausās arī Francijā un Austrumeiropā, esam spēlējuši Meksikā. Bet nez kāpēc vismazāk - Beļģijā.
Kā sapazināties ar Normundu Šnē?
Viendien viņš ierakstīja mūsu mājaslapā aicinājumu sadarbībai. Jutos ļoti pagodināts, bet krietni nopūlējos, veidojot pārlikumus orķestrim. Dzirdēsiet astoņus skaņdarbus no dažādu gadu albumiem.