Finanšu ministrijas plānotie uzlabojumi, kas redzami dokumentā «Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes 2011.-2016. gadā», par tādiem saucami nosacīti. Vērtētājā tie radīs mulsumu, bet ekonomikā - drīzāk stagnāciju, nevis deklarēto attīstību.
Ja sākam ar labajiem jaunumiem, tad pirmām kārtām tie nav nekādi jaunumi. Katram skaidrs, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kas pašlaik ir 26%, jāsamazina, bet ar IIN neapliekamais minimums (NM) - 35 lati, kas ir līdz pat trim reizēm zemāks nekā kaimiņvalstīs - jāpaaugstina. Šo bārdaino aksiomu paredzamo labumu mazina arī fakts, ka, pirmkārt, nav teikts, par cik tieši domāts palielināt NM, un, otrkārt, atsaucoties uz «aizdevēju bubuli», IIN mazināšana atvirzīta vismaz līdz 2014. gadam.
Attiecīgi optimismam, ka paaugstinātās NM likmes dēļ iegūtā nauda tūlīt pat tiks naski tērēta un cels iekšējo patēriņu, nav atskaites punkta. Kas attiecas uz bēdīgi slaveno starptautisko aizdevēju argumentu IIN sakarā, tad drīzāk gan vainojama Latvijas pārstāvju neprasme aizstāvēt mūsu intereses. Kāds gan aizdevējiem labums no Latvijas zemās konkurētspējas un attiecīgi arī parādus atdot spējas? Nerunājot nemaz par to, ka, šādi turpinot, notiks atlaišanas, bankroti, darbaspēka aizplūšana un situācijas - arī kredītu atdošanas - pasliktināšanās. Vienvārdsakot, tas, ko varētu dēvēt par paredzamās nodokļu sistēmas labajiem jaunumiem, ir pārāk nekonkrēti un divdomīgi, un uzstādītās attīstības vietā IIN un NM sakarā drīzāk paredzama riņķošana pa apli.
Savukārt sliktie jaunumi ir nepārprotami slikti. Aplūkojamais Finanšu ministrijas dokuments paredz, ka nākamgad tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, visām precēm un pakalpojumiem to vienādojot līdz 21%. Pirmām kārtām līdzšinējā PVN celšana pierādījusi, ka šis nav drošākais solis nodokļu ieņēmumu celšanai. Pat pretēji - vairojot PVN ieņēmumus, piemēram, no grāmatām, dramatiski krities IIN uz atlaisto izdevniecību darbinieku rēķina. Citi uzņēmēji vispār izvēlas pārreģistrēt savus uzņēmumus kaimiņvalstīs, un Latvijas ekonomikai viņi zūd. Tā ka kritiku neiztur arguments, ka PVN vienādošana būtiski neietekmēs nevienu nozari. Šajā ziņā Latvijas nodokļu maksātājus un iekasētājus saprastu arī Eiropa, jo ES pieļauj samazinātu PVN likmi sociāli jutīgiem un citādi atbalstāmiem sektoriem. Kādiem tieši - tas jau atkal ir Latvijas likteņa plānotāju spriestspējas un argumentēšanas mākslas ziņā. Šāda dokumenta izstrādes gaitā svarīgi ir ņemt vērā, ka ES tieši pašlaik notiek PVN politikas apspriešana: ko mainīt, kādēļ un par cik, tā ka varbūt nav nemaz gudri bāzties tam visam pa vidu ar kaut kādiem saviem uzstādījumiem, kas turklāt ir apšaubāmi.
No dažādotā PVN atcelšanas cietīs ne vien nozares, bet veselas sociālās grupas, sākot ar Latvijas augošo pensionāru «armiju». Tas, ka daļu no PVN vienādošanā iegūtajiem 95 miljoniem latu (kas izskatās pēc pārlieku mehāniski aprēķināta cipara, kamēr «dzīvē viss ir savādāk») plānots novirzīt kompensācijām, ir vārgs mierinājums. Medikamenti, elektrība, apkure un gāze ir precīzi tās jomas, kas ir sevišķi svarīgas Latvijas pensionāriem un maznodrošinātajiem, un nav zināms, vai reālie ieņēmumi no PVN pieauguma tajās spēs kompensēt riska grupu zaudējumus, nemaz nerunājot par tik būtiskiem budžeta ieņēmumiem, lai būtu vērts šādus grozījumus veikt. Tāpēc arī PVN korekciju dēļ paredzama tikai mīņāšanās un nelāgs riņķa dancis.
Nerunājot nemaz par to, ka PVN celšana veicina t.s. ēnu ekonomiku, dramatiskās pārmaiņas legālā alkohola un tabakas tirgū likumdevējiem ir tā kā mazinājušas vēlmi mocīt šo jomu vēl vairāk, tomēr tas pats - nelegāla un puslegāla preču un pakalpojumu aprite - PVN celšanas gadījumā gaidāms arī citās tautsaimniecības sfērās. Grāmatnieki visdrīzāk pa vienam vien bankrotēs, daudzi pārējie vismaz daļēji tiks nospiesti ēnu ekonomikā, kropļojot valsts situāciju vēl vairāk.
Uz taustāmiem rezultātiem vērsta cīņa ar ēnu ekonomiku ir tas, kas Latvijai tiešām ir nepieciešams. Pašreizējā politika aizdomīgi izskatās pēc amatpersonu kapitulēšanas ēnu ekonomikas priekšā, necērtot ļaunuma sakni, bet gan cenšoties ar palielinātu PVN saplūkt vairāk tās nesto augļu - ekonomikā iepludināto pelēko naudu. Rokrokā ar šo iet korupcijas apkarošana, piemēram, beidzot ieviešot reālu amatpersonu atbildību par valstij postošiem un nelabvēlīgiem lēmumiem un darbību. Par ļaunu nenāktu arī luksusa lietu iegādes un milzu nekustamo īpašumu aplikšana ar papildu nodokli. Apspriežams ir arī progresīvais IIN. Ja jau esam gandrīz sasnieguši Zviedrijas IIN minimālo likmi, varbūt ir laiks koriģēt arī tās augšējo robežu?