/2010. sezonā un vēl virkne profesionālo komplimentu - kostīmiem, režijai…) un Pētera Krilova pieveikto Dž. D. Selindžera romāna Frenija un Zūijs trauslo lasījumu ar «garšīgo» nosaukumu Lūgšana resnajai tantei (atzīta par labāko dramatisko izrādi 2010./2011. g. sezonā).
Plus izsmalcinātas piedevas - Tenesija Viljamsa mazāk populārās lugas Pērnvasar, negaidot iestudējums, ko NT veicis režisors Vladislavs Nastavševs, psiholoģiski nesaudzīgā atkailinājumā un aktieriskā tuvplānā šķetinot kādas ģimenes drāmu pēc talantīga jaunekļa šķietami mīklainās pašnāvības. Savukārt jauno, eksperimentālo režiju pārstāv Rīgas alternatīvās teātra telpas Spīķeros meklējamā Dirty Deal Teatro izrādīte - Paulas Prozorovičas teātrim pielāgotie Mairas Dobeles stāsti Nepareizas dzīves skola (dramaturgs Jānis Balodis) -, kas tiek pieteikta kā pasākums skolēniem. Cēsu izstāžu zālē izcilā krāsu avangarda klasiķa Rūdolfa Piņņa gleznu kolekcijai būs arī teatrāls «pielikums» - aktieru Karīnas Tatarinovas un Vara Piņķa nolasītā Piņņa un viņa dzīvesbiedres Elvīras sarakste mūža garumā kompozīcijā Parīze-Rīga-Parīze (režisore Māra Ķimele).
Tomēr pāris papildpiezīmju. Spilgtam autorteātrim un must see piedzīvojumam jāpieskaita arī Džoakīno Rosīni operas Seviljas bārddzinis iestudējums, ko veidojis jaunais kinorežisors Aiks Karapetjans (filma Cilvēki tur), - jautri «nepiedienīga» izrāde, kas saņēmusi Lielo mūzikas balvu.
Savukārt Mirušās dvēseles ir provokatīvs darbs gan paša Nacionālā teātra kontekstā - kā izaicinājums «tradicionāli akadēmiskajai publikai» -, gan veiksmīgi aizsākta sadarbība ar talantīgo Krievijas režisoru Serebreņņikovu, gan izcils apliecinājums ļoti spēcīgajam teātra vīriešu ansamblim (jā, jā, izrādē visas, arī sieviešu lomas, gluži kā Šekspīra laiku teātrī spēlē vīrieši).
Visbeidzot - abas Nacionālā teātra «kamerformas izrādes» - Lūgšana resnajai tantei un Pērnvasar, negaidot - vieno kopīga dramatiska tēma: vecāku bezatbildīgā rīcība, dvēseliskais kurlums, ignorējot savu «bērnu» patību, oriģinalitāti, cilvēcisko dabu un to, cik traģiskas sekas šādai bezatbildībai mēdz būt. Katrā ziņā visas CMF izrādes ir nopietna viela pārdomām, nevis bezrūpīga izklaide tautas masām.