Mani vajā Latvijas valsts. Ja saliek secīgi visus faktus kopā, tie manu advokātu ieskatā ļoti precīzi to arī pierāda. Ja tā būtu tikai viena iestāde, teiksim, prokuratūra, tā būtu tikai viena iestāde. Bet tā ir konkrētu faktu secīga sistēma, kas turpinās jau vairākus gadus. Fakti pašlaik tiek apkopoti, un tad advokāti vērtēs sūdzības iesniegšanas pamatojumu. Šādas lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā tiek iesniegtas reti, jo tā ir ļoti neraksturīga situācija demokrātiskai valstij pēc būtības. Mani vajā kā politiķi. Neskatoties uz visām samazgām, kas pār mani tiek lietas no 1999. gada, šodien manu darbu pozitīvi vērtē 87% Ventspils iedzīvotāju. Mans politiķa reitings Latvijā svārstās no plus 25 līdz plus 45. Tagadējais mans kā politiķa reitings pēdējā aptaujā ir plus 30. Kuram vēl no politiķiem ir plus 30 šodien? Citiem politiķiem nav tādu apsūdzību, viņiem nav piemēroti drošības līdzekļi. Ja zinām, ka citiem politiķiem ar nesalīdzināmi mazākiem uzbraucieniem vai ka viņiem vispār nav nekādu uzbraucienu no prokuratūras, reitings nokrīt līdz mīnus 60, lūk, tas raksturo problēmu saknē. Vienmēr tiek domāts, ko vēl klāt pielikt, lai manu politiķa karjeru iznīcinātu. Mani pretinieki ir nonākuši pie secinājuma, ka vienīgā viņu iespēja attiecībā uz mani ir manas politiskās darbības nepieļaušana. Izslēgt iespēju LR Satversmes 100. pantu attiecināt uz Lembergu. Šobrīd manu politisko darbību, izmantojot tiesu un drošības līdzekli, mēģina nepieļaut Lolita Čigāne no Vienotības, bet no Zatlera partijas - Edmunds Sprūdžs. Viņi apgalvo, ka paust viedokli ir domes priekšsēdētāja pienākums. Kaut gan katram saprotams, ka tāda pienākuma nav. Domes priekšsēdētāja pienākumu saraksts ir precīzi aprakstīts normatīvajos aktos. Pārējais ir tiesības. Arī tiesības uz politisku darbību, kuru garantē nevis pašvaldību likums, bet Satversmes 100. pants.
Grūti noticēt, ka Lolita Čigāne un Edmunds Sprūdžs ir spējīgi jūs vajāt. Kas ir šie «viņi», kas negrib pieļaut jūsu darbību?
Jūs vaicājat, kas ir pasūtītājs? Kopš 1999. gada tie ir sorosieši. Es to saucu par Sorosa politisko apvienību, kas Latvijā darbojas kā nereģistrēta politiska partija, bet jau kopš 90. gadu vidus veic aktīvu politisko darbību Latvijā. Ļoti ilgus gadus to vadīja Sarmīte Ēlerte. Vienotībā sorosieši patlaban ir dominējošais politiskais spēks. Viņi nosaka Vienotības dienaskārtību. Ne visiem Vienotībā tas patīk, bet tā tas ir. Ņemot vērā, ka sorosiešiem ir kontrolpakete Vienotībā, viņiem ir kontrolpakete arī Saeimā un valdībā. Es nevēlos apgalvot, ka Valdis Dombrovskis ir sorosietis, nē. Bet viņa esamība premjera amatā ir pilnībā atkarīga no sorosiešiem. Minēšu dažus redzamākos politiķus, kas ir sorosieši. Valdībā: Viņķele, Vilks, Pabriks, Pavļuts, Ķīlis. Saeimas deputāti: Judins, Čigāne, Buiķis, Čepāne, Kārkliņa, abi Latkovski, Druviete, Loskutovs, Kursīte, Lejiņš, Liepiņš u. c. Valdis Zatlers pirms gada izdarīja valsts apvērsumu, nododot sorosiešu rokās valsts varu Latvijā. Naudas ziņā Džordžs Soross ir miljardieris. Politiskās ietekmes ziņā viņam pieder labi apmaksāts organizāciju tīkls. Tie ir tūkstošiem viņa apmaksātu funkcionāru un stipendiātu, kuri sevi dēvē arī par politologiem, ekspertiem, politisko procesu vērotājiem utt. Viņiem ir savi cilvēki medijos, tiesu sistēmā. Redzamākais ir bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Pašlaik viņš ir mazāk sabiedriski aktīvs, bet ir tīrākais sorosietis. Man nav pamata apgalvot, ka tagadējais ģenerālprokurors būtu sorosietis, bet man ir pamats apgalvot, Krimināltiesiskā departamenta vadītājs Arvīds Kalniņš ir simtprocentīgs sorosietis. Ir noticis politiskais apvērsums. Viņi ilgi darbojās pēc principa, ka atrodas ārpus Saeimas un valdības. Ietekmēja politiskos procesus caur saviem ietekmes aģentiem, līdz saprata, ka tas nav efektīvi. Pirmo reizi viņi būtiski iesakņojās varas institūcijās pēc 10. Saeimas vēlēšanām, bet bija mazākumā. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām viņi ir dominējošais spēks.
Ministri Ilze Viņķele, Andris Vilks - kā gan šie cilvēki var jūs vajāt?
Sorosiešu ietekme ir tik liela, ka viņi var nodrošināt vajāšanu. Kā? Kopā - kā sistēma. Piemēram, Strīķe no KNAB.
Kāpēc šiem, kā jūs sakāt, sorosiešiem 1999. gadā radās doma jūs vajāt?
Džordža Sorosa pieeja ir tāda - un tā ir klasiska kolonizatora pieeja - iznīcināt nacionālo buržuāziju. Ietekmīgas nacionālās buržuāzijas nedrīkst būt. Globālajai buržuāzijai, ko pārstāv Soross, ir jābūt, un tai jābūt ietekmīgai jebkurā valstī. Globālajai buržuāzijai ir jātur varas kontrolpakete, tā nedrīkst būt nacionālās buržuāzijas rokās. Tas ir tas kosmopolītiskais moments.
Varbūt jūs varat nosaukt vismaz kādu konkrētu mērķi, kas Džordžu Sorosu interesē Latvijā?
Konkrēts mērķis - tas ir blakusprodukts. Viņa mērķi ir, sākot no sevis apliecināšanas un beidzot ar praktiskiem ekonomiskiem jautājumiem, ja pienāk tāds brīdis, kad nepieciešams izmantot politisko ietekmi ekonomisko mērķu sasniegšanai. Bet Latvijas ekonomika ir tik maza, ka Sorosam būtisku ekonomisko interešu šeit nav.
Soross ir jau vairāk nekā 80 gadu vecs, bet Latvija ir neliela valsts, kālab lai viņš aktīvi ietekmētu konkrētus notikumus šeit?
Bet kāpēc Džordžs Soross maksāja algu Gruzijas ministriem?
Saprotiet, kāds krāj pastmarkas, cits - antikvariāta priekšmetus... bet kāds veido vispasaules impēriju. Tā ir viņa individuālā izpausme, kā viņš sevi var apliecināt.
Tik triviāli?
Jā! Bet atsevišķos brīžos parādīsies interese. Es pieļauju, ka projekts, ko bīdīja Zatlera partija, - privatizēt Latvijas brīvostas -, tā ideja varēja nākt no Sorosa, ņemot vērā, ka to aktīvi atbalstīja ASV Tirdzniecības palāta Latvijā. Ja es tam pretojos, manu politisko darbību grauj vēl vairāk. Paklausieties Latvijas nacionālās televīzijas un radio politiskos raidījumus - galvenais Lembergam aizbāzt muti. Katrs otrais eksperts ir no sorosiešiem.
Bet kas ir tie ietekmīgie cilvēki, kuriem šodien pieder vara Latvijā? Pirms kāda laika teica, ka lielāka vara nekā citiem pieder Aivaram Lembergam, Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.
Muļķības. Nekad nav piederējusi. Apskatieties - tie ir sorosieši. Meierovica biedrība. Tīrākā sorosiešu biedrība, un vēl aizvien tās faktiskā līdere ir Sarmīte Ēlerte.
Bet kāpēc jūs - nacionālā buržuāzija - tā ļaujat nostiprināties šiem sorosiešiem?
Tāpēc, ka nacionālā buržuāzija ir sašķelta. Lielākā daļa dzīvo savā dārziņā. Viņus veiksmīgi izdodas savā starpā sarīdīt un atbrīvot vietu lielajiem spēlētājiem. Latvijas nacionālā buržuāzija ir veidojusies pēdējo divdesmit, nevis pēdējo divsimt gadu laikā. Lielākā daļa jau pārdevusi savus īpašumus. Cilvēki kļūst gados vecāki un pārdod. Ja atstāj bērniem, tie vēl ātrāk pārdod. Kad sprāga nekustamo īpašumu burbulis, atkal viena liela daļa nacionālās buržuāzijas izsīka. Īpašumus savāca bankas, kuras kontrolē skandināvi. Bet faktiski tās caur skandināviem kontrolē amerikāņi.
SEB un Swedbank, jūsuprāt, kontrolē amerikāņi?
Jā. Protams.
Vai pienāks laiks, kad nacionālā buržuāzija atkal pārņems varu Latvijā?
Nē. Atcerieties - bija radio un televīzijas padome. Kamēr pie varas bija iepriekšējā politiskā elite - līdz 11. Saeimai -, padomē bija pārstāvēta gan pozīcija, gan opozīcija. Turklāt opozīcijas pārstāvis, visu kritizētais Ābrams Kleckins, vadīja padomi. Kad sorosieši nāca pie varas, viņi piemēroja likumu savām vajadzībām un ievēlēja jaunu padomi. Tagad šajā padomē no pieciem pārstāvjiem nav neviena no opozīcijas. Tikai no pozīcijas. Skaidrs, ka viņi nomainīs televīzijas vadību - ieliks savu cilvēku. Viņi neceremonējas. Ja viņiem kaut kas nepatīk, viņi saka - pilsoniskā sabiedrība to prasa. Tagad, paši būdami pie varas, par pilsonisko sabiedrību ir pilnīgi aizmirsuši. Viņi apgalvo, ka pilsoniskā sabiedrība ir viņi, tie, kuri pašlaik ir pie varas. Bet tie, kuri nav ar mums, - tauta - tie ir muļķi. Kad sorosieši bija opozīcijā, referenduma ierosināšanai pietika ar 10 000 balsīm. Tagad, kad viņi ir pozīcijā, esot nepieciešami jau 150 000 balsu. Turklāt izdevumus - aptuveni 300 tūkstošu latu - lai finansējot referenduma organizētāji. Kurš tagad varēs finansēt referendumu Latvijā? Tikai kāds ārvalstu oligarhs. Jo vajadzēs naudu, bet galvenais - masu informācijas līdzekļu atbalstu. Sorosieši kontrolē valsts radio un valsts televīziju. Viņi kontrolē arī privāto televīziju Latvijā.
Tomēr notiek vēlēšanas, un nacionālā buržuāzija var likt likmi uz Nacionālo apvienību?
Nevar. Nacionālās apvienības idejas ir šauras un nespēj uzrunāt visu sabiedrību. Nacionālā apvienība ir vajadzīga, lai nolaistu tvaiku. Iedomājieties, kā būtu, ja Džordžs Soross atbalstītu 16. marta gājienus. Pēc kā tas izskatītos? Nacionālā apvienība ir Vienotības piedēklis. Nacionālā apvienība tikko ir ienākusi parlamentā, tikko tapusi par partiju, bet viss - viņi jau ir apauguši ar amatiem un komfortu.
Jūsu oponentu kritiku izpelnījies Financial Times pētījums, kas nesen atzinis Ventspili par otru labāko ostu pasaulē.
Financial Times pētījums tika veikts dažādos virzienos. Jā, ir virzieni, kuros esam piektie vai septītie, bet svarīgākajā vērtējumā Ventspils brīvosta ir otrajā vietā pasaulē un pirmajā vietā Eiropā.
Vai tas nav tikai žurnālistisks pētījums?
Financial Times ir savi ļoti nopietni kritēriji. Viņi pieprasa ziņas. Saliek tās kopā un sniedz savu ekspertu vērtējumu.
Vai notiks grozījumi ostu likumā?
Kad 90. gadu sākumā tika veidots likums par ostām, veidota ostu pārvaldes sistēma, diskusijā ar Satiksmes ministriju nonācām pie secinājuma, ka par piemēru izmantojams Roterdamas ostas pārvaldes paraugs. Lielā mērā šī Roterdamas gadsimtu pieredze tika pārņemta caur ostu likumu Latvijā. Drīz būs 20 gadu, kopš darbojas šis modelis, kas paredz, ka ostas pārvaldībā kopā darbojas pašvaldība un valsts. Zatleriešu priekšlikums ir izmest pašvaldības no ostu pārvaldes, lai paliek tikai pozīcijas pārstāvji, un pēc tam tās privatizēt. Bet kā var izmest pašvaldību no tās 44% teritorijas pārvaldes? Ostai taču ir vajadzīgs ūdens, siltums, pievadceļi, ko nodrošina pašvaldība.
Kā jūs prognozējat - vai šīs izmaiņas Saeima akceptēs?
Izskatās, ka liela daļa deputātu - tajā skaitā no Zatlera partijas - ir sapratuši, ka viņi ir kļuvuši par lellēm sorosiešu un atsevišķu kompāniju savtīgu interešu rokās. Vienotībai ir politiskā pieredze jau no JL laikiem. Viņu cilvēki ir pārstāvēti Ventspils brīvostas valdē ne pirmo gadu. Viņi ļoti labi pārzina, kā tiek gatavoti jautājumi, pieņemti lēmumi. Vienotības pārstāvji ļoti labi saprot, ka tas, ko stāsta zatlerieši, ir pasakas. Viņi jauc ostas pārvaldi ar naktskrekliem. Publiskajā retorikā viņi visbiežāk lieto vārdu «caurspīdīgums». Bet vienam patīk pilnīgi caurspīdīgs, otram - daļēji, bet citam - pilnīgi necaurskatāms naktskrekls. Taču naktskrekla fasons raksturo vīrieša un sievietes attiecības, tā nav ostas pārvalde. Uz Ventspili bija atbraukusi Saeimas deputātu grupa. Man radās iespaids, ka šiem cilvēkiem ir iestāstīti dažādi maldi, ka pa blatam tiek dalītas kaut kādas deficītas nomas teritorijas. Es viņiem autobusā rādu - re, kur brīvs, te arī, te brīvs. Ņemiet, kuru gribat, lūdzu, investējiet! Esmu pārliecināts, ka ostas valde vienbalsīgi nobalsos par šīs teritorijas izīrēšanu jums. Tikai kaut ko tur izdariet! Tā jau ir tā problēma, ka teritorija, kur būvēt un attīstīties, ir, bet investori rindā nestāv. Viņiem bija radies tāds priekšstats, ka uz tiesībām investēt Latvijā kopumā, arī Ventspilī, ir milzīgas investoru rindas un viņus kāds apzināti «čakarē».
Bet kāpēc nestāv investoru rinda, lai investētu Latvijā un Ventspilī?
Kāpēc lai stāvētu? Ar ko mēs esam unikāli? Labi, no ostas attīstības viedokļa Latvijai ir unikāls ģeogrāfiskais stāvoklis. Bet Latvija pēdējos 20 gados ir darījusi visu, lai sabojātu savu unikalitāti. Tranzīts ir tilts. Bet tiltam ir divi gali. Ja šī tilta gali ir savā starpā naidīgu spēku rokās - un naids starp Latviju un Krieviju visu laiku tiek uzkurināts -, tas neveicina tranzītu. Ja ilgus gadus Latvijas un Krievijas attiecības varēja vērtēt kā vairāk nekā vēsas, tad jūs jau savu ģeogrāfiskā stāvokļa trumpi esat nositis. Latvijas saimnieciskās darbības juridiskā telpa visu laiku pasliktinās. Lēmumi, kas jāpieņem, pastāvīgi tiek atlikti. Pagarinās nodokļu atlaides brīvajās ekonomiskajās zonās vai nepagarinās? To neviens nevar atbildēt. Valsts augstākās amatpersonas runā, ka Latvija ir absolūti korumpēta, ka valsts pārvalde ir nekam nederīga. To taču stāstīja valsts pirmās amatpersonas, stāstīja Vaira Vīķe-Freiberga, stāstīja Valdis Zatlers. Latvijas premjers šad tad izsakās ne visai veiksmīgi par savu valsti. Ja jūs vēlaties, lai kāds te nāk un šai vietai uztic savu naudu, tad nebaidiet investoru gadiem ilgi, ka mēs esam vissliktākie. Tikai ZZS laikā ķērās pie radikālas reformas profesionālās izglītības sistēmā. Profesionālās izglītības sistēma 90% bija padomju laika mantojums, ieskaitot tehnisko nodrošinājumu un mācību apstākļus. Ko tur labu var sagatavot? Visas šīs problēmas rada tādu ļoti negatīvu kritisko masu. Ja investoriem alternatīva ir Somija, Krievija, Lietuva, Baltkrievija, Igaunija un Polija, tad Latvijas izredzes nav pārāk lielas. Vienmēr ir svarīgs praktisks pozitīvs piemērs. Ap 2000. gadu, kad kļuva skaidrs, ka sliktās Latvijas un Krievijas attiecības apdraud tranzītbiznesa attīstību un eksistenci, mēs pieņēmām lēmumu, ka Ventspils virziens ir industrializācija, lai būtiski samazinātu transporta īpatsvaru pilsētas kopproduktā. Ventspilī 2000. gadā rūpniecībā strādāja 7% nodarbināto, bet tagad strādā 15%. Tāds ir 10 gadu darbības rezultāts. Domājam, ka 20% no IKP rūpniecībai Ventspilī būtu labs mērķis.