Nacionālās rakstniecības atbalsta fondu dibina dzejnieki Liāna Langa, Knuts Skujenieks un Edvīns Raups. Ideja par to tapusi pēc tam, kad gada sākumā vairāki literāti tikās ar Valsts prezidentu, lai izgaismotu sarežģīto situāciju literatūras nozarē, kāda radusies valsts ekonomiskās situācijas un nepārdomātas kultūrpolitikas rezultātā.
Fonda mērķis ir izveidot materiālā atbalsta formu latviešu literatūras tapšanai prozas, dzejas, dramaturģijas un bērnu literatūras žanrā, aicinot valsts uzņēmējus ziedot naudu. Manuskriptu paraugus vērtēs žūrija, un reizi gadā konkursa kārtībā tie gūs atbalstu. Fonds būs atvērts arī mazākumtautību rakstniekiem, jo kultūrai piemītot unikāla spēja saliedēt sabiedrību. «Vēlamies mūsu talantiem sniegt iespēju vienu gadu pilnvērtīgi nodoties rakstnieka darbam, lai taptu augsti kvalitatīvi, pasaulē konkurētspējīgi literatūras darbi,» saka Liāna Langa.
Uz Dienas jautājumu, vai fondam jau ir kāda stratēģija saistībā ar vietējo uzņēmēju piesaisti, literāte atbildēja, ka šobrīd fonda darbība atrodas sākumposmā, taču laika gaitā kļūst skaidrāks, kā to darīt. «Valsts prezidents vērsīs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Goda konventa uzmanību nepieciešamībai atbalstīt fondu. Tas, ka viņš ir patrons, nozīmē, ka viņš turēs rūpi par fondu,» uzsver L. Langa. Fonda dibinātāja pagaidām neatklāja, vai kāds uzņēmējs jau ir izrādījis vēlmi kļūt par rakstniecības mecenātu, taču viņa pauda pārliecību, ka Latvijā ir patriotiski noskaņoti uzņēmēji, kuriem rūp latviešu valodas liktenis un latviešu rakstniecība kā valodas pamats.
«Domāju, ka mēs fondā nenodarbosimies ar konkrētu skaitļu saukšanu, taču iztēlojieties pieticīgu, tiešām pieticīgu dzīvi gada garumā,» teic L. Langa, jautāta par to, kāda summa aptuveni būtu nepieciešama, lai rakstnieks gadu varētu nodoties vienīgi literāra darba rakstīšanai. Turpretī būtu nepieciešams, lai rakstniekam ir līdzekļi gan dienišķajai maizei, gan mājokļa komunālajiem maksājumiem un viņš varētu pilnvērtīgi nodoties radošajam procesam, kurš prasot ļoti lielu mobilizāciju un radošo enerģiju.
«Tā ir brīnišķīga lieta,» par fonda izveidi viedokli Dienai pauž literāts Ronalds Briedis. «Ir uzņēmēji, kas ir atbalstījuši literatūru arī līdz šim, piemēram, Raimonds Gerkens vairāku gadu garumā, arī advokāts Andris Grūtups. Šīs iestrādes noteikti ir attīstāmas.» Arī literatūrkritiķis Guntis Berelis atzīmē - ir labi, ka kāds domā šajā virzienā un ka politiķis ir izrādījis savu labo gribu. Tomēr, lai šis fonds kā daudzi līdzīgi darbotos ne tikai vienu, bet arī desmit gadus, nepieciešams, lai no tā gūtu arī paši ziedotāji, piemēram, kādu atlaižu formā. «Cik man zināms, Latvijā pagaidām tas darbojas tikai ideju līmenī,» - tā G. Berelis.