Līdz ar vienotas partijas izveidošanu ir daļēji izpildīts bijušā LNNK līdera Eduarda Berklava vēlējums latviskajām partijām apvienoties, ko viņš izteica savā 90. dzimšanas dienā 2004. gadā īsi pirms aiziešanas mūžībā. Sākotnējo apņemšanos izveidot vienu partiju uzreiz pēc 11. Saeimas vēlēšanām nebija iespējams īstenot juridisku iemeslu dēļ, jo tā apvienība riskēja pazaudēt valsts finansējumu. Tas pienākas tikai Saeimas vēlēšanās pieteiktām politiskām organizācijām, kas pārstāvētas Saeimā vai pārvarējušas vismaz 2%, nevis uz to bāzes veidotiem spēkiem. Pa šo laiku likumā ir veiktas izmaiņas, un NA valsts finansējumu saglabā arī kā partija. Tā vēl ir jāpiereģistrē. Jaunajam politiskajam spēkam piešķirts apvienības nosaukums, bet tā pārdēvēta par nacionālo bloku un drīz tiks likvidēta. Tās ir juridiskas nianses, jo ar vienādu nosaukumu nevar pastāvēt partija un apvienība.
Jauno politisko spēku turpinās vadīt jau iepriekš ievēlētā valde, kurā ir vienāda pārstāvniecība Visu Latvijai! un TB/LNNK (tēvzemieši no partijas aizgājušā Jāņa Tomeļa vietā valdē ievēlēja Baibu Broku), kā arī divi līdzpriekšsēdētāji - R. Dzintars un Gaidis Bērziņš. Kongresā NA apstiprināja arī pilnu kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kura līderi ir EP deputāts Roberts Zīle, Rīgas domes frakcijas vadītāja Baiba Broka un gados jaunais Rihards Kols, kurš Lielbritānijā studējis starptautisko diplomātiju. Sarakstā ir pārstāvji no visiem reģioniem.
Skaidra ideoloģija
NA par savu priekšrocību konkurencē ar citām labējām partijām uzskata skaidru ideoloģiju un mērķus, kas saistīti ar latviskas Latvijas nostiprināšanu. Lai gan katras Saeimas vēlēšanas tiek uzlūkotas kā izšķirošās, R. Dzintars uzskata, ka nākamās tiešām tādas būs. Viņš to pamato kontekstā ar Ukrainā notiekošo, kas var pietuvoties arī Latvijai, «pērkot cilvēkus ar sabiedriskā transporta biļetēm, graujot ticību latviešu spējai pašiem pārvaldīt savu valsti, stiprinot aizmuguri Krievijas politiskajai filiālei Saskaņas centrs». Viņaprāt, «Līgosvētki krastmalā ir tikai siers peļu slazdā».
Latvisko partiju rezultātus nākamajās vēlēšanās noteiks arī tas, cik stipra būs topošā valdība un vai tā viesīs cilvēkiem uzticību, sacīja R. Zīle. Jāatgādina, ka tieši NA darbība demisionējošā Valda Dombrovska (Vienotība) valdībā lika premjera atkāpšanās iemeslu vidū minēt arī NA izraisīto nestabilitāti koalīcijā. Tā paziņoja, ka koalīcijas līgums vairs nav saistošs, un bloķējās ar opozīciju, jo premjers nepieprasīja no partijas izslēgtā tieslietu ministra Jāņa Bordāna demisiju. R. Zīle un vēl vairāki apvienības biedri Dienai teica, ka šis konflikts bija ieprogrammēts jau valdības veidošanas laikā, iedodot Reformu partijai piecus ministrus, bet NA - tikai divus. Jaunajā valdībā būšot citādi, ja partijām būs līdzvērtīga pārstāvniecība. B. Broka sagaida, ka «Latvijā būs tāda valdība, kuru vadīs īsts Latvijas patriots, kuram nav svešas tādas īpašības kā cēlsirdība, pazemība un apdomība; ka būs valdība, kurai nacionālās vērtības būs pirmajā vietā».
Uz vaicāto, kāpēc strīds koalīcijā samilza tieši pēdējā pusgadā, G. Bērziņš atgādina par V. Dombrovska centieniem ieklausīties partneros un iet uz kompromisiem, lai panāktu Latvijas iestāšanos eirozonā. Kad ar to saistītie būtiskie lēmumi pieņemti, premjera attiecībās ar partneriem iestājies atslābums. Vienotības politiķi savulaik sūrojās, ka koalīcijas sēdes padara grūtāk vadāmas NA iniciatīvas, savukārt NA politiķi norāda - V. Dombrovskis bijis koleģiāls, turpretim daži Vienotības pārstāvji koalīcijas sēdēs esot agresīvi izturējušies pret NA. «Gaisotne šajās sēdēs bija cilvēciski slikta,» atzina R. Zīle. Jāatgādina, ka, nepanākot vienošanos par uzturēšanās atļauju ierobežošanu līdz valsts budžeta nodošanai komisijām, NA šajā balsojumā nepiedalījās. Vienotību izglāba Zaļo un Zemnieku savienība, līdzīgi kā tad, kad NA neatbalstīja satiksmes ministra Anrija Matīsa apstiprināšanu.
Sāk un beidz ar dziesmām
Nacionālās apvienības kongresā dziesmām un mūzikai bija veltīts vairāk laika nekā debatēm, kas ilga tikai 15 minūšu. Daļu no tām atvēlētās nepilnas pusstundas aizņēma ideoloģiski radniecīgo Igaunijas un Lietuvas partiju apsveikumi - abas uzstāšanās bija latviešu valodā. Kongresu atklāja bungu un dūdu grupa Auļi, pēc pārtraukuma uzstājās Nacionālās apvienības koris, kurā dziedāja arī R. Dzintars. Savs koris kādreiz bija arī Latvijas Zemnieku savienībai, kas tagad gan kļuvis par Garkalnes novada kori Pa saulei.
NA kongresa noslēgumā visi kopā nodziedāja dziesmu Daugav' abas malas. Izdziedāšanās tradīciju jaunā partija ir mantojusi no Visu Latvijai!. Kad pirms vairākiem gadiem sākās tās sarunas ar TB/LNNK par tuvināšanos, galvenais arguments, kāpēc tas varētu izdoties, bija saistīts ar nepieciešamību apvienot jaunību ar pieredzi.