«Ziņas nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm,» sacīja muzeja pārstāvji, piebilstot, ka tas bijis pārsteigums, lai arī medijos bija izskanējušas spekulācijas, ka K. Gurlits novēlējis kolekciju kādai mākslas iestādei ārpus Vācijas. «Gurlita kungam nav bijusi nekāda saistība ar Bernes Mākslas muzeju,» The Local citēja muzeja ziņoto.
Novēlējums iezīmējis jaunu pagriezienu nacistu atsavināto gleznu sāgā, kas atklājusi pasaulei vairākus līdz šim nezināmus mākslas dižgaru darbus. Muzeja pārstāvji uzsvēruši, ka ir pateicīgi par novēlējumu, tomēr apzinās tiesiskos sarežģījumus un ētiskas dabas jautājumus, ko nes kolekcija.
K. Gurlits kolekciju pārņēma no tēva, kuram nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gebelss bija uzticējis gādāt par mākslas darbu apriti.
Nacistiskā Vācija pirms Otrā pasaules kara un tā laikā konfiscēja tūkstošiem ebrejiem piederošu mākslas darbu. K. Gurlita kolekcijā ir Pablo Pikaso, Anrī Matisa un daudzu citu ievērojamu mākslinieku darbi.
Vērtība kolekcijai, kurā ir vairāk nekā 1200 darbu, sasniedz aptuveni vienu miljardu eiro.
Policija 2012. gadā uzgāja gleznas K. Gurlita Minhenes dzīvoklī. Pagājušajā mēnesī K. Gurlits piekrita atdot atsavinātās gleznas to mantiniekiem, kas uz tām pieteiksies gada laikā.