Pēc Dienas komentāra, kurā tika izteikts izbrīns, kāpēc Latvijas valdība ir tik kūtra 70 miljonu latu vērtās bufernaftas piederības jautājumā, kurš, iespējams, tomēr pieder mūsu valstij, 21. aprīlī saņēmām advokātu biroja Zelmenis & Liberte sūtītu elektroniskā pasta vēstuli ar daudzām izsaukuma zīmēm: «Par šo tēmu mūsu advokātu birojs (absolūti privātas iniciatīvas vadīti) veica sākotnēju izpēti jau pagājušā gada beigās. Sākotnēju atzinumu ar lūgumu reaģēt iesniedzām Valsts kancelejā Dombrovska kunga ievērībai (Jūsu informācijai pievienoju kopiju), bet līdz pat šai dienai (!!) neesam saņēmuši kaut vai pieklājīgu atbildi par to, ka šis jautājums tiek izskatīts!»
Advokātu biroja atzinums, kas jau 2010. gada 28. novembrī tika nosūtīts Ministru prezidenta biroja vadītājai Olitai Augustovskai, sākas ar kopsavilkuma teikumu «maģistrālā naftas cauruļvada privatizācijas procesā nav privatizēta naftas cauruļvadā esošā nafta». Ar to, šķiet, jau vajadzētu pietikt, lai vismaz rastos interese par 70 miljonu vērtas mantas piederību.
Valdības mājā klusums, bet tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs Dienas Biznesam taisnojas, ka dokumenti esot pazuduši. Savukārt Novopolockas uzņēmums par naftas tecināšanu no kopējā cauruļvada ir vērsies pat Latvijas Ģenerālprokuratūrā. Varbūt nafta pieder vienai, otrai vai trešajai pusei, taču pārsteidz Valda Dombrovska biroja izteiktā nesteidzība definēt mūsu valsts intereses šajā jautājumā.