Par šīs naftas īpašumtiesībām dažādas puses strīdas gadiem. Nesen jautājums analizēts Valsts kancelejas (VK) vadītajā darba grupā, kuras secinātais netiek atklāts, taču noprotams, ka valdība gaida, kā spriedīs Daugavpils tiesa, kur strīds par naftas īpašumtiesībām tiek risināts civiltiesiskajā kārtībā.
Skatīs 16. maijā
Kopš 2003. gada nafta no Baltkrievijas uz Latviju pa cauruļvadu Polocka-Ventspils vairs neplūst, taču vadā ir tehnoloģiskā nafta jeb bufernafta ekspluatācijas nepārtrauktības nodrošināšanai. Ventspils naftas (VN) meitasuzņēmums LatRosTrans (LTR), kā īpašumā ir naftas cauruļvadi Latvijas teritorijā un kuras ieskatā kompānijai pieder arī vadā esošā bufernafta, pērnā gada beigās sāka naftu izsūknēt. Sekoja Baltkrievijas Novopolockas naftas transportēšanas uzņēmuma Družba prasība Daugavpils tiesā, lūdzot atzīt tās īpašumtiesības uz bufernaftu un aizliegt LRT to izsūknēt. Šis lūgums apmierināts, ko LRT apstrīdēja Latgales apgabaltiesā. Daugavpils tiesa lietu pēc būtības - par naftas īpašumtiesībām - plāno skatīt 16. maijā.
A. Lembergs uzskata, ka bufernafta pieder valstij, jo laikā, kad Latvija kopā ar Krieviju dibināja LRT, tā kompānijā ieguldījusi naftas cauruļvadu, bet tajā esošā nafta atstāta uzņēmumam pārvaldībā. To, vai līdz ar VN (tai pieder 66% LRT kapitāldaļu) privatizāciju privāto rokās nonāca arī bufernafta un kam uz to ir tiesības, pērn beigās uzdots pētīt Privatizācijas aģentūrai (PA). Tā vērtēja šo jautājumu kopā ar Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas (VK) juristiem, taču secinātais ir «klasificēts materiāls», teica VK pārstāve Ieva Aile. Var secināt, ka valdība gaida, kā Družbas prasībā spriedīs tiesa. «Kad būs tiesas spriedums, tad arī varēs runāt, kam nafta pieder.»
Uzreiz divi zaķi
«Ar to arī ir jāsāk - jānoskaidro, kāds ir šīs bufernaftas juridiskais statuss,» skeptiski A. Lemberga ideju vērtēja ekonomists Tālis Linkaits. Arī ekonomists Ģirts Rungainis noteica: līdz nav pilnīgas pārliecības, ka bufernafta pieder valstij, runāt par tās pārdošanu ir pāragri. A. Lemberga vērtējumā cauruļvadā atrodas aptuveni 140 tūkstoši tonnu naftas. Družbas prasībā gan minēts lielāks apjoms - 150,2 tūkstoši tonnu.
A. Lembergs rosina naftu pārdot izsolē, gūstot vismaz 70 miljonus latu un tos virzot budžeta konsolidācijai, dažādu Eiropas projektu līdzfinansēšanai izglītībā, kultūrā u. c. Bufernaftas pārdošanu starptautiskie aizdevēji gan diezin vai uzskatītu par konsolidācijas pasākumu, jo tas būtu vienreizējs solis, bez ilgtermiņa ietekmes uz valsts budžetu.
Ekonomists, kurš vēlējās palikt anonīms, Dienai pauda viedokli, ka A. Lembergs ar šo savu iniciatīvu ar vienu lodi nošauj divus zaķus. Vairo savu popularitāti, apliecinot, ka viņam rūp, lai valsts pārvarētu finansiālās grūtības. Otrs - izdara spiedienu uz VN lielāko akcionāru Vitol, ar kuru A. Lembergam attiecības pēdējā laikā esot saspīlētas.
Portāls pietiek.com, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja, ka par pamatu A. Lemberga un VN kontrolpaketes oficiālā privatizētāja koncerna Vitol aizkulišu konfliktam un tā attīstībai esot Lembergu ģimenei Luksemburgas bankā arestētie 85 miljoni dolāru (41,3 milj. latu). Saskaņā ar šo avotu versiju A. Lembergam ar Vitol bijusi vienošanās par to, ka no Vitol atpirks VN, taču līdzekļu arests devis finanšu situācijai smagu triecienu un nepieciešamo summu laikus neesot spēts savākt.