Pēc Kalvīša un Godmaņa valdību atkāpšanās šie kungi bija pieklusuši, ļāva Dombrovskim uzņemties smago nastu, ko atnesa krīze. Bet vai viņi nebija tie, kuru vainas dēļ mēs esam pašā bedres dibenā, salīdzinot ar mūsu pašu kaimiņiem? Gāze grīdā, augstprātīgi smīni uz pasaules specu brīdinājumiem nepārkarsēt ekonomiku, jo mums taču ir stabilitātes garants! Un te nu esam, kur esam…
Bet vai kāds no viņiem, sanākot kopā, sacīja - zēni, tā bedre ir mūsu rakta un mums jāpieliek visi spēki, lai kopīgi tiktu ārā no bedres dziļumiem. Kas tev deva! Tagad viņi uzmetušies par tautas aizstāvjiem - nodokļus nē, it īpaši progresīvo, dzīvokļa platības nodokli nē! Pareizi dara - nevar taču no biezajiem zuteņiem vilkt ārā lielāku procentu nekā no pensionāra maciņa. Jāpūlas, jo Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem. Un jāsaka, ka viņu runas ir atradušas dzirdīgas ausis - daudzi, kam pašlaik ūdens smeļas mutē, nepadomājot, kāpēc tā noticis, piebalso, ka šī valdība novedusi valsti līdz kliņķim.
Labi, nometīsim Dombrovski. Kas nāks vietā? Ja šķēlisti, tad varam sagaidīt lata devalvāciju. Tā sekas vajadzētu saprast visiem, kas algu un pensiju saņem latos, kam nav rēķinu ārzemju bankās eiro un dolāros. To mēs varam sagaidīt no «Tautas partijas».
Ir arī otrs variants. Šlesers varen spēcīgi raujas uz premjera troni. Tad mums nāks visādi labumi no zviedru bankām un mēs atvērtām mutītēm raudzīsimies austrumu virzienā, gaidīsim uzlecam labklājības saulīti. Un sagaidīsim to brīdi, kad mūsu karogā baltā svītra pēkšņi pazudīs un tas paliks vienkrāsains vai iegūs trīs dažādas krāsas.
Padomāsim par to, mēģināsim atšķirt tos, kas visiem spēkiem cenšas ko darīt Latvijas labā, neskatoties uz bremzēm no koalīcijas puses, un tos, kas to vien gaida, ka atkal varēs sildīt nagus pie valsts naudas.
Andrejs Dzērve