Tiesa, pēc frakcijas deputātes, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces iniciatīvas dienu pirms 16. marta Saeimā šīs dienas vēsturisko nozīmi vēsturnieki skaidroja diplomātiem, kuri tikšanās rīkotājiem pēc tam teikuši, ka tā bijusi vērtīga.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) joprojām uzskata, ka diena, kurā jāpiemin brīvības cīnītāji, ir 11. novembris, bet 16. marts ir piemiņas diena tiem, kuri bija ierauti Otrajā pasaules karā. Šiem cilvēkiem ir tiesības iet un godināt savu cīņu biedru piemiņu, bet nav pieņemams, ka šo datumu izmanto politiski, Dienai teica S. Āboltiņa. Viņa domā - ja leģionāru piemiņas dienas gājienā ietu tikai karavīru organizācijas un kādreizējo cīnītāju tuvinieki, tad pie Brīvības pieminekļa nebūtu nepieciešams novietot barjeras un dežūrēt tik ievērojamam skaitam policistu, kuriem Saeimas priekšsēdētāja vēloties pateikt paldies. VL-TB/LNNK pārstāvji valdībā - kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš - šonedēļ atrodas ārpus valsts, bet G. Bērziņa deleģētais pārstāvis piedalījās piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos.
Piektdien Nacionālā apvienība paziņoja, ka drīzumā plāno iesniegt koalīcijā likumprojektu par īpaša Latvijas brīvības cīnītāja statusa noteikšanu leģionāriem. Tajā paredzēts, ka tie karavīri, kuri Otrā pasaules kara laikā piedalījās bruņotajā cīņā pret Padomju Savienību, var saņemt ikmēneša pabalstu un viņiem tiek piešķirta īpaša krūšu nozīme. Projekta autori piedāvā, ka likums varētu stāties spēkā 2013. gadā un no valsts budžeta pabalstu izmaksai papildus būtu nepieciešami aptuveni 360 000 latu. E. Cilinskis paskaidroja, ka ar šādu iniciatīvu partija Saeimā vērsusies jau agrāk. Šīs projekts ir sagatavots pēc Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un Daugavas vanagu, kā arī Latvijas Nacionālo partizānu apvienības un Latviešu Virsnieku apvienības priekšlikuma.
Pagaidām ir iespaids, ka īpaša statusa piešķiršanai leģionāriem nav koalīcijas partneru atbalsta. «Šis projekts tiks rūpīgi vērtēts, un man ir grūti prognozēt, vai Vienotība to varētu atbalstīt,» teica S. Āboltiņa. Arī Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis aģentūrai LETA sacījis, ka iniciatīva rada vairākus jautājumus, piemēram, cik no nacistiskās Vācijas armijā iekļautajiem leģionāriem dienēja brīvprātīgi un cik ir mobilizēti piespiedu kārtā. LETA arī ziņo, ka lielākā Saeimas frakcija Saskaņas centrs neredz pamatu ierosinājumu atbalstīt.
Jau kopš referenduma par Satversmes grozījumiem koalīcijā pārstāvētā Visu Latvijai-TB/LNNK ir tikai nostiprinājusies kā nacionāli konservatīvs politiskais spēks. Tas atspoguļojas arī apvienības reitingā. Latvijas faktu februārī veiktajā aptaujā VL-TB/LNNK bija vienīgais politiskais spēks, kura popularitāte bija jūtami pieaugusi no 8% iepriekšējos mēnešos uz 9,9%. Savām iniciatīvām tā daļēji arī ir pakārtojusi koalīcijas sadarbības padomes sēžu darba kārtību, kurā vai ik nedēļu ierosina diskusiju par kādu nacionālo jautājumu.