Paziņojums par nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvus papildu pasākumus 50 miljonu latu apmērā liecina, ka valdībai un Finanšu ministrijai nav īsti izdevies pārliecināt SVF un EK ekspertus, ka plānotie taupības pasākumi nodrošinās cerētos papildu ieņēmumus un valsts budžeta ilgtspēju. No iepriekš publiskotās informācijas izriet, ka aizdevēji par nekvalitatīviem un neilgtspējīgiem atzinuši pasākumus, kuru kopējā vērtība ir 73,9 miljoni latu, savukārt vēl daži pasākumi atzīti par daļēji ilgtspējīgiem.
No amatpersonu iepriekš teiktā noprotams, ka, meklējot iespējas ietaupīt 50 miljonus latu, valdībai var nākties ķerties pie sociālās apdrošināšanas budžeta. Tā izdevumi nākamgad veidos 33,4% jeb trešdaļu no kopējiem valsts kopbudžeta izdevumiem. Neoficiāli jau izskanējusi versija, ka viens no risinājumiem varētu būt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā pensijas apmēra samazināšana. No SVF mājaslapā publicētā pārskata ziņojuma izriet divi iespējamie scenāriji, kas varētu apmierināt aizdevējus. Viens no tiem ir pensiju piemaksu maksāšana tikai nabadzīgajiem pensionāriem, bet otrs - pensiju neapliekamā minimuma samazināšana. Attiecībā uz šo nodokļa atvieglojumu SVF norāda, ka pensijām tiek piemērots piecas reizes lielāks neapliekamais minimums nekā darba algām. Patlaban pensionāru neapliekamais minimums ir 165 lati mēnesī, bet ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums strādājošajiem - 35 lati mēnesī. Nākamgad to paredzēts palielināt līdz 45 latiem mēnesī.
Teorētiski Latvija nākamgad var mēģināt iztikt arī bez jauniem aizņēmumiem no SVF un EK. Līdz šā gada novembrim no starptautiskās finanšu atbalsta programmas saņemti 3 miljardi latu, bet iztērēti mazliet vairāk nekā 2 miljardi latu. Teju puse no atlikušā miljarda - 456 miljoni latu - gan ir iezīmēta iespējamiem finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem. Tomēr finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) paudis gatavību runāt ar SVF un EK par iespējām finanšu sektora stabilizācijai iezīmēto naudu novirzīt budžeta deficīta segšanai vai pat atmaksāt. Viņaprāt, ja Latvijai nāksies aizņemties, tad runa varētu būt par nelieliem aizņēmumiem.
Nākamā gada beigās valsts parāds varētu sasniegt 43% no kopprodukta.