Stikla saplēšanā vainīgais puisis ir atzinies, Rīgas dome ir vērsusies policijā, kā arī pie apdrošinātājiem, taču jautājums ir par to, vai projektētāju pienākums nebija šādas problēmas paredzēt un piedāvāt risinājumus savlaicīgi, īpaši ņemot vērā, ka ar skrituļdēļu lietotājiem problēmas Rīgā bijušas gan pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), gan centrā pie Kalpaka pieminekļa un Kongresu nama, gan citviet. Arhitekte Ieva Zībārte, lūgta komentēt situāciju, gan saka, ka esot arhitektu pusē, jo projektā neesot iespējams paredzēt visas izmaiņas cilvēku dzīvesstilā un tehnoloģijās. Tomēr viņa pieļauj, ka nav izvēlēts pareizais materiāls šai stikla virsmai, pieņemot, ka pa to tikai staigās. «Ir jāpanāk vienošanās ar skeiteriem, ka viņi ar savu hobiju nodarbosies citur. Man ļoti patīk, ka viņi ir pilsētā, un dažādu grupu vajadzības ir jārespektē,» uzsver I. Zībārte.
Stikla grīda, kas vienlaikus ir jaunās izstāžu zāles griesti, ir sešās kārtās un izturīga, tomēr sabojātā posma nomaiņa prasīs lielas klapatas. RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs Dienai atzīst, ka stikla nomaiņai varētu tērēt vairāk nekā iepriekš izskanējušos 10 tūkstošus eiro, jo apakšuzņēmēji būvniekiem jau nosaukuši krietni lielāku summu. Taču stikla virsmas nestspēju kopumā šī ķibele nav ietekmējusi - brīdī, kad Diena runāja ar O. Burovu pa tālruni, viņš bija netālu no muzeja un saskaitīja uz šī stikla desmit cilvēku. Stikla grīda ir vairākus pakāpienus uz leju, skatoties no Esplanādes pamatlīmeņa, un pakāpieni acīmredzot ir kaut kas līdzīgs tramplīnam. «Uzstādīsim brīdinājuma zīmes, un tad policijai būs pamats sodīt. Ja vajadzētu samaksāt par zaudējumiem, arī būtu mācība,» prāto O. Burovs.
Domājot par risinājumiem, viņš arī min iespēju, piemēram, Esplanādē ierīkot kādu īpašu vietu, kur skeitbordisti varētu braukāt. Pēc pašreizējās koncepcijas gan nevienā no Rīgas centra parkiem tik aktīvs atpūtas veids nav paredzēts. Projektētāji ar būvniekiem šodienas sapulcē varētu apspriest kāda aizsargmateriāla, piemēram, plēves, uzlīmēšanu virs stikla. Tāpat tiks runāts par slideno betona virsmu, kuru, iespējams, varētu pārklāt ar īpašu materiālu, kas slīdamību samazinātu, bet, pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tas var izmaksāt ap 20 tūkstošiem eiro. «Ja ir garantija, ka tas nav tikai uz dažiem mēnešiem, to var izdarīt,» pieļauj O. Burovs.
Tūlīt pēc Gaismas pils ēkas uzcelšanas arī ap to sāka spietot jaunieši ar skrituļdēļiem. Diemžēl šī braukāšana nav palikusi bez sekām - ir nodarīti nopietni bojājumi LNB priekšējā laukuma infrastruktūrai - hromētajām trepju margām, koka soliņiem, dekoratīvajām akmens plāksnēm, Dienai stāsta LNB pārstāvis Augusts Zilberts. «Ikdienā ļoti labi redzam, ka jaunieši šo vietu pie bibliotēkas ir iecienījuši. Esam pat dzirdējuši kuriozas atsauksmes, ka nejauši esam uzbūvējuši ļoti labu miniatūro skeitparku,» stāsta A. Zilberts un piebilst, ka ārvalstu kolēģi to minējuši kā arī pie viņiem ierastu praksi un skeiteru prom dzīšana neietilpst LNB plānos. Tā vietā tiek gatavots projekts, kas paredz priekšlaukuma zonējumu, atzīmējot vietas, kurās braukāt drīkst, bet kurās ne. Atsevišķās vietās tiks uzstādīti arī braukšanu ierobežojoši šķēršļi.
Daļa priekšlaukuma tiks atjaunota par LNB līdzekļiem, daļa - par starptautiski atzītā latviešu skeitbordista Madara Apses privātajiem un sponsoru piesaistītajiem līdzekļiem. «M. Apse, kurš regulāri piedalās starptautiskās skeitborda sacensībās, izrādījis personisku interesi un atbalstu LNB, lai bibliotēkas vidi padarītu sakārtotu, drošu un saistošu ekstrēmo sporta veidu cienītājiem. Tas nenozīmē, ka šeit tiks būvēts skeitparks ar rampām u. tml., bet gan to, ka esošā infrastruktūra tiks padarīta izturīgāka un drošāka,» informē A. Zilberts.