Kāpēc aug svars
Nakts maiņas pasaulē strādā arvien vairāk cilvēku, turklāt ne tikai ražojošos uzņēmumos, rūpnīcās un fabrikās, bet arī citās jomās, jo aizvien ierastāka lieta kļūst globālā biznesa procesi, kas neapstājas cauru diennakti neatkarīgi no laika zonām dažādās valstīs.
Nakts maiņu strādāšana tomēr būtiski izsit no ritma strādājošo vielmaiņu, un tas liek viņu organismiem diennakts griezumā patērēt mazāk enerģijas, nekā tas notiktu normālā dienas režīmā. ASV pētnieki atklājuši, ka, guļot dienā, kaut arī tad miegs ir daudz saraustītāks, cilvēki patērē par 12-16% mazāk kaloriju nekā guļot naktī. Šis secinājums ļauj izskaidrot, kāpēc nakts maiņu strādnieki biežāk cieš no liekā svara un ar to saistītām slimībām, piemēram, sirdskaitēm. Par šo jautājumu - kāpēc ēšana un gulēšana dažādos diennakts laikos atstāj atšķirīgu iespaidu uz cilvēka organismu un var atsaukties uz viņu ķermeņa svaru - zinātnieki līdz šim nebija vienisprātis. Kā Theguardian.com norāda doktors Kenets Raits, Miega un hronobioloģijas laboratorijas direktors Kolorādo Universitātē ASV, pazemināts enerģijas patēriņš var būt saistīts arī ar nabadzīgāku ēdienkarti un fizisko aktivitāšu trūkumu, kas bieži vien raksturīgs maiņu darbu strādājošajiem. Galvenais iemesls, kas izjauc normālu vielmaiņas procesu, ir nobīde starp cilvēka iekšējo diennakts pulksteni un maiņu darba diktētiem miega paradumiem.
Cieš arī smadzenes
Nakts maiņu strādāšana palielina risku saslimt ar diabētu un sirds slimībām, bet Tulūzas Universitātes (Francija) un Svansijas Universitātes (Lielbritānija) zinātnieki noskaidrojuši, ka šāds darba ritms, ja tiek piekopts ilgstoši, var arī hroniski bojāt veselību, samazināt izziņas spējas, vājināt spēju domāt un atcerēties. Ilgstošs neregulāru maiņu darbs var likt smadzenēm novecot par papildu 6,5 gadiem, tās kļūst mazāk spējīgas apstrādāt informāciju. Pētījumā, kurā gadiem ilgi tika sekots līdzi tūkstošiem strādājošo, atklājās, ka cilvēkiem, kas desmit vai vairāk gadu garumā bija strādājuši pēc rotējoša maiņu grafika (pārmaiņus no rīta, pēcpusdienās, vakaros un naktīs), smadzenes funkcionēja vājāk nekā tiem, kuru darbadiena iekļāvās tradicionālajā darba laikā - katru dienu no rīta līdz pievakarei. Pēc tam, kad cilvēki bija pārtraukuši strādāt maiņās, organisma pilnīga atkopšanās no šāda diennakts režīma un ieiešana atkal ierastajās, veselīgākajās sliedēs viņiem prasīja piecus gadus.