Apstiprinās BBC ziņotais, ka Kairas lidostā reportieri tiekot «atbruņoti». Muitnieks ilgi raksta aktu par kameru aizturēšanu, apliecinot, ka tās atdos, izlidojot no valsts.
Trijos naktī esam vienojušies par ceļu uz viesnīcu pilsētas centrā netālu no Tahrīra (Atbrīvošanas) laukuma. Jau pēc nepilna kilometra pirmais postenis. Divdesmitgadīgi puiši, kam rokās metāla nūjas. Nopietnas sejas, kā jau atbildīgu uzdevumu pildot. Pāris no viņiem sildās pie ugunskura. Līdzās tanks, uz kura rosās divi karavīri. Paskaidrojam, ka esam tūristi un braucam tālāk.
Posteņi seko cits citam. Pusstundas laikā esam apturēti vismaz divdesmit reižu. Vairākkārt rādām Latvijas pases. Civilie mikrorajonu sargi nakts vidū izskatās visai nopietni, daudzi apbruņoti - vairākumam rokās metāla un koka nūjas. Dažiem gari dunči. Tuvojoties pilsētas centram, ir daudz armijas posteņu un uzsvērti pieklājīgas, korektas pārbaudes.
Kādā postenī kārtības sargi paziņo, ka mums jābrauc uz policijas iecirkni. Tur triju latviešu žurnālistu ierašanās šķiet interesants notikums. Vairāki policisti ilgi pēta mūsu pases. Īpašu interesi izraisa tajās ielīmētās un izmantotās Afganistānas vīzas. Paskaidrojam, ka esam žurnālisti, un atbildam uz jautājumu, vai esam musulmaņi vai kristieši. Policisti pārvietojas viļņiem - te ienākdami iekšā iecirknī, te atkal iziedami ārā. Var noprast, ka šeit valda pavisam cits noskaņojums un policisti atbalsta prezidentu Hosnī Mubaraku. Šādu noskaņojumu apstiprina pagaidu gids, kas par samaksu pavada mūs nakts braucienā. Ir pieci no rīta. No tuvējās mošejas atskan aicinājums uz lūgšanu. Jūtama spriedze, ko vairojusi ceturtdienas naktī pieaugusī vardarbība. Gaidot «atbrīvošanu», paiet vismaz divas stundas. Mums ir paveicies. Citu valstu žurnālistiem satikšanās ar policiju bijusi nepatīkama.
Nobraucam pavisam nedaudz, kad atkal ar gariem nažiem bruņojušos cilvēku pavadībā nokļūstam nu jau armijas iecirknī. Pēc vairākām stundām, kad ielās kļuvis pavisam gaišs, saņemam pases un Welcome to Egypt!