augustā. Ciešāka sasaiste ar citiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem, precīzāki uzdevumu formulējumi un vienlaikus arī vairāk vispārinājumu, kā arī diskusijās iegūti konkrētāki skaitļi - tāda ir jau trešā NAP versija, kas nonākusi publiskajā telpā. Diskusijas par NAP2020 bijušas gana asas, politoloģe Žaneta Ozoliņa norāda - jebkuru stratēģiskās attīstības plānu kritizēs vienmēr, jo reti kurš pratīs paskatīties pāri savām interesēm.
Pēc ministriju darba grupu un Pārresoru koordinācijas centra (PKC) veiktās NAP2020 uzpucēšanas mēneša garumā pamatnostādnes plānā palikušas tās pašas, taču ir arī izmaiņas. Kā uzsver PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš, svarīgākās no tām - NAP2020 beidzot ir iezīmēts ciešā sasaistē ar Latvija 2030, turklāt konkrētāk iezīmēti NAP2020 prioritāšu pamatojuma ziņojumā izdarītie secinājumi. Precizēti un konkretizēti katras prioritātes galvenie sasniedzamie mērķi un veicamie uzdevumi. «Lielākais, kas izdarīts - darāmais ir formulēts konkrētāk,» saka M. Krieviņš, tomēr piebilst, ka ministrijas pieprasījušas lielāku vispārīgumu un, piemēram, noasfaltējamā ceļa kilometrāža vairs nav atrodama. Bijušas diskusijas ar nozaru speciālistiem, tiesa, rezultāts atsevišķos gadījumos ir pārsteidzošs. Lai arī izslēgts summārais dzimstības koeficients, kas ar rādītāju 1,97 izsauca plašas demogrāfu iebildes, jaundzimušo skaits 2020. gadā tiek plānots 34 tūkstoši, iepriekšējā NAP2020 versijā tas bija tikai 20 tūkstoši, 2011. gada realitāte - 18,8 tūkstoši. M. Krieviņš teic, ka šis skaitlis tapis pēc konsultācijām ar demogrāfiem.
Vēl pirms pāris nedēļām Kultūras ministrija raidīja pārmetumus NAP2020 veidotāju virzienā, norādot, ka kultūrai tajā atvēlēta pabērna loma. Jaunajā versijā tā celta saulītē - jau valsts attīstības vīzijā uzsvars likts ne tikai uz «aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsti», bet arī «kultūras un garīgajām vērtībām». Kultūras alianse skarbi nokritizējusi iepriekšējā versijā aprakstīto idillisko ainiņu par dzīvi Vārkavā 2020. gadā, kā rezultātā lemts šo vīziju izdzēst. «Neesam gatavi uz plānošanas dokumentu paskatīties no komunikācijas viedokļa - kas būtu saprotama parastajam iedzīvotājam,» saka M. Krieviņš.
Ž. Ozoliņa uzsver: «Jebkurš NAP vienmēr tiks uztverts kā katastrofāls, jo reti kurš pratīs paskatīties pāri savu interešu robežām, taču lielākā problēma ir, vai budžets tiks veidots saskaņā ar plānu, tas būtu pats svarīgākais.» Politoloģe norāda - iepriekšējais NAP saturiski bijis labs, taču, tā kā pie budžeta veidošanas to ignorēja, savu jēgu tas zaudēja, līdz ar to arī plānu nākamajai septiņgadei varēs vērtēt tikai pēc tā, cik lielā mērā ar to būs saistīts nākotnes budžets.
Ja NAP2020 nākamnedēļ nonāks MK un tiks apstiprināts, vēl 30 dienas pēc tā notiks plāna sabiedriskā apspriešana, septembra beigās vai oktobra sākumā par to būs jālemj Saeimai.