Saeima, ieklausoties deputāta Vladimira Reskāja ierosinājumā aizliegt enerģijas dzērienu tirgošanu personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir nolēmusi nodot atpakaļ vērtēšanai komisijās grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas nozīmē, ka šo priekšlikuma gaida nopietna diskusija. Par atbalstu šim priekšlikumam nobalsoja 94 Saeimas deputāti.
«Enerģijas dzēriens ir enerģijas dzēriens, tā nav limonāde,» sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness atzīst SIA GPT līdzīpašnieks Mārtiņš Sestulis, kurš ražo dzērienu Ar mani atkal runā kaijas, un piebilst, «svarīgākais ir mēra sajūta.»
To, ka svarīgākais ir mēra izjūta, zina katrs narkomāns. Problēma, ka tā tieši ir viena no galvenajām narkotisko vielu īpašībām, tās atņem mēra sajūtu, kas nozīmē vielu lietošanas kontroli, tās vietā radot strauju pieradumu un atkarību. Tāda ir alkohola īpašība. Tāda ir nikotīna īpašība. Un tāda īpašība piemīt arī kofeīnam, kurš dažādos veidos ir klātesams enerģijas dzērienu sastāvā. Aicinājums uz narkomāna mēra sajūtu ne ar ko neatšķiras no vecā aicinājuma «dzert ar mēru». Ja interesē, jebkurš narkologs sniegs garu lekciju par šo tēmu, parasti atzīstot, ka no atkarības slimības viedokļa nav būtiskas atšķirības starp legālajām (alkohols, nikotīns) un nelegālajām narkotikām.
Tas, ka atsevišķas nelegālās narkotikas no ķīmiskā viedokļa var būt kaut kādā ziņā pat «vieglākas» nekā legālās, ir iecienīts narkotiku legalizēšanas piekritēju arguments. No ķīmiskā viedokļa enerģijas dzēriena bundžiņa nav bīstamāka par kafiju. Taču jautājums saistībā ar enerģijas dzērieniem nav par ķīmiju, bet par narkotiku lietošanas kultūras popularizāciju. Enerģijas dzērieni, kuru etiķetēs marihuānas lapas un atskaņas ar ekstazī ir iecienīts mārketinga triks, popularizē narkotiku kultūru. To ir neiespējami neredzēt.
Vienlaikus smagākais jautājums - vai vielas aizliegums ir glābiņš. Jo vielas aizliegums nenozīmē, ka to nelietos, bet to, ka to lietos nelegāli. Jaunietis vairs necentīsies nopirkt bundžiņu, ko viņam nepārdod, viņš uzreiz pirks aliņu vai ripas - arī tāds var būt aizlieguma efekts. Tas, ka pusaudžiem, bērniem un patiesībā nevienam nav ieteicams lietot enerģijas dzērienus, ir skaidrs. Taču daudzas pārtikas piedevas arī lietot drīzāk nav ieteicams, kaut tās ir pilnīgi legālas un ir katra otrā produkta sastāvā, ko ik dienu patērējam. Jautājums tomēr ir par izglītību, katra personisku izvēli, atbildību, arī vecāku atbildību.
Jo tikai aizliegumi nepalīdzēs - mēs nevaram aizliegt katru otro nodarbi vai vielu, kas rada atkarību. Svarīga ir pozitīva gaisotne sabiedrībā, kas veicina optimismu, nevis depresiju un narkotiku lietošanas kultūru.