Kremļa propagandas rupori aktīvi seko NATO karaspēka vienību biežākai dislokācijai alianses austrumu robežas dalībvalstīs, ar NATO «līšanu» uz Krievijas robežām attaisnojot Krievijas militārās aktivitātes, karaspēka pārvietošanu un biežākas liela mēroga militārās mācības pie rietumu un dienvidrietumu robežām.
BALTOPS 2016
Pagājušajā piektdienā ar 18 NATO dalībvalstu un partnervalstu jūras flotu pārstāvju sanāksmi sākās tradicionālās jūras mācības BALTOPS 2016 (Baltic Operations). Mācībās, kas ilgs līdz 18. jūnijam, piedalīsies 50 kuģi, 60 lidmašīnas, helikopteri un no attāluma vadāmie lidaparāti. Tajās tiks iesaistīti četrarpus tūkstošu karavīru. NATO jūras spēku vienības komandieris Pedijs Makelens tikšanās laikā Tallinas mērijā uzsvēris, ka «BALTOPS 2016 mācību mērķis ir nosūtīt ļoti skaidru vēsti Krievijas bruņotajiem spēkiem, ka NATO ir pārvietošanās brīvība Baltijas jūrā». To apliecināšot ap 90 NATO spēku lidaparātu lidojumi dienā mācību laikā. Interesanti, ka novērotāju lomā šajās mācībās šogad pirmo reizi piedalīsies Singapūras jūras spēku pārstāvji, vēsta The Baltic Course.
ASV Bruņoto spēku Stratēģiskās virspavēlniecības preses dienesta priekšnieks Mārtins O'Donels paziņojis medijiem, ka pagājušajā ceturtdienā Fērfordas Karalisko gaisa spēku bāzē Lielbritānijā ieradās divi stratēģiskie bumbvedēji B-52, kas spējīgi nest kodolieročus. Šoreiz gan tie aprīkoti ar mācību bruņojumu, kurā iepildītas inertas vielas. B-52 piedalīsies BALTOPS 2016 mācībās, kurās tiks apgūta mīnēšana no gaisa, pārtveršanas operācijas gaisā, kā arī aviācijas atbalsts citām vienībām ar mācību munīcijas izmantošanu. ASV bruņoto spēku pārstāvis arī apstiprināja, ka amerikāņu piloti mācībās trenējas Eiropas karabāzu infrastruktūras apguvē.
Šos bumbvedējus izmantos arī NATO bruņoto spēku mācībās Saber Strike, kas 27. maijā sākās Baltijas valstīs un ar 13 valstu spēku līdzdalību norisināsies līdz pat 22. jūnijam.
Kolektīvā drošība
NATO nodomu nopietnību pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli apliecināja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš apstiprināja, ka NATO austrumu flangā Polijā un Baltijas valstīs tiks izvietoti pastiprināti bataljoni, kas tur atradīsies rotācijas kārtībā. Tas nozīmē, ka pirmo reizi kopš aukstā kara beigām NATO spēki tādā apjomā būs izvietoti Krievijas robežas tiešā tuvumā. A. Merkele paziņoja, ka šī spēku dislokācija nepārkāpj NATO un Krievijas pamatvienošanos, jo neparedz lielu vienību pastāvīgu izvietošanu Krievijas kaimiņvalstīs.
J. Stoltenbergs uzsvēra, ka NATO nekādā gadījumā nevēlas konfliktus ar Krieviju. Alianses rīcībai ir tikai aizsardzības raksturs, un mērķis ir Krievijas atturēšana no izplešanās uz rietumiem. «Mēs novērojam, ka Krievija ir gatava lietot militāru spēku, lai mainītu kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā eksistējošās robežas. NATO ir uz to jāreaģē, un mēs to darām, tā stiprinot mūsu kolektīvo drošību apmēros, kādi nav bijuši kopš Otrā pasaules kara,» ģenerālsekretāra teikto citē Deutsche Welle.
Šādi paziņojumi gan nav mazinājuši Krievijas kareivīgumu. Maija beigās Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicās, ka Polija un Rumānija, kas ļāvušas savā teritorijā izvietot pretraķešu aizsardzības elementus, ir nokļuvušas potenciālas Krievijas atbildes krustcelēs.
International Business Times raksta, ka Krievijas bruņoto spēku vienības arī nedosies vasaras brīvdienās. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ir paziņojis, ka līdz oktobra beigām tikšot organizētas vairāk nekā 2000 dažāda mēroga mācību.