Skolas.lv bija iecerēts kā portāls, kur vienuviet var iegūt visu informāciju par izglītības procesu un saņemt ar to saistītos elektroniskos pakalpojumus. Dienesta pārbaudē secināts, ka šis mērķis nav sasniegts. Projektu bija plānots īstenot no 2009. gada 2. jūlija līdz 2012. gada 2. augustam, taču termiņš tika pagarināts. No 2012. gada augusta līdz oktobrim, kad Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tika veikta reorganizācija, par projekta īstenošanu nebija neviena atbildīgā. Diena ap portālu Skolas.lv notiekošajam līdzi sekot sāka jau 2011. gadā.
Laikā no 2009. gada vasaras, kad sāka īstenot projektu Skolas.lv, sešos gados nomainījušies seši izglītības un zinātnes ministri, kuri pārstāvējuši trīs dažādus politiskos spēkus. Šajā laikā IZM trīs reizes piedzīvojusi arī valsts sekretāra maiņu, kādu laiku šajā amatā bija pienākumu izpildītājs. Pieprasījumu komisijas deputāti atzina, ka atbildību par notikušo nevar prasīt no tagadējās nozares ministres Mārītes Seiles, tāpēc arī pieprasījumam nav pievienots lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu ministrei. «Tagadējai ministrei ar šo lietu nav nekāda sakara, bet nevar būt tā, ka nav neviena atbildīgā. Ministrijā ir valsts sekretārs vai kāds cits cilvēks, kurš par šo pienākumu veikšanu saņēma algu,» sēdē uzsvēra Jānis Ādamsons (Saskaņa). Viņš aicināja pieprasījumu virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē cerībā, ka vismaz viens no bijušajiem izglītības un zinātnes ministriem - Vjačeslavs Dombrovskis (Vienotība) -, kurš tagad ir Saeimas deputāts, varēs debatēs izteikties.
Pieprasījuma iesniedzēju vārdā Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa) komisijas sēdē uzsvēra, ka saistībā ar projektu izšķērdēti 3,5 miljoni eiro, bet dienesta ziņojumā nav iespējams izlasīt, pret kurām amatpersonām ir plānots vērsties civiltiesiskajā kārtībā. Vēl jo satraucošāk to esot secināt dienās, kad tiek saņemta jauna informācija, ka līdzīgi neveiksmīgs var izrādīties arī Veselības ministrijas īstenotais projekts E-veselība, par ko šonedēļ ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.
Ministre M. Seile patlaban atrodas ārvalstu komandējumā, un viņu komisijas sēdē pārstāvēja IZM parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (Vienotība), kurš informēja, ka ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt projekta vadības darbu. Sašutumu par nolaidību tā uzraudzībā un nepietiekamo ministrijas kapacitāti portāla izveidē izteikusi arī premjere Laimdota Straujuma (Vienotība). Aģentūra LETA ziņo, ka L. Straujuma šo projektu minējusi kā vienu no piemēriem, kas apliecina ierēdņu bezatbildību un ka «nevar turpināt absolūto komptences trūkumu valsts pārvaldē». E. Smiltēns atzina, ka lielākā daļa amatpersonu un ierēdņu, kas parakstījuši dokumentus, IZM vairs nestrādā un līdz ar to ministrija vairs nevar viņiem piemērot disciplināratbildību. Savukārt ministre M. Seile sākusi vadīt IZM, kad šis projekts jau bijis faktiski pārtraukts.