Lai arī vairākums analītiķu neprognozē, ka tuvākajā nākotnē kāda valsts varētu pasludināt maksātnespēju, bažas par iespējamo nepieciešamību palīdzēt grūtībās nonākušajām nav izzudušas. Valdības vēl var cerēt uz Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību, bet lielām kompānijām, kas ziedu laikos «sagrābās» kredītus attīstībai, varētu klāties plānāk. To apliecina Dubai World piemērs - milzīgajai, valstij piederošajai investīciju firmai valdība atteicās palīdzēt. Analītiķi lēš, ka tas varētu būt precedents un piemērs arī citām valdībām, kas nacionālo kompāniju glābšanu un darbavietu saglabāšanu līdz šim uzskatīja par goda jautājumu.
«Es redzu pietiekamu iemeslu uztraukties, ka kaut kad 2010.gadā mēs piedzīvosim vairāk norobežošanās gadījumu, jo valstis apjautīs, ka nevar atļauties uzņemties šo kompāniju parādu,» kredītreitingu aģentūras Moody's vecākais ekonomists Pjērs Kaleto The New York Times atgādina, ka daudzu turīgo valstu valdību parāda apjoms ir krietni pieaudzis. Tuvāko gadu laikā vidējais parāds G20 valstīs pārsniegs 100% no iekšzemes kopprodukta.
Hārvarda universitātes ekonomists Kenets Rogofs, kurš nesen izdotā grāmatā aprakstījis pēdējo 800 gadu finanšu krīzes pasaulē, uzskata, ka tuvākajā laikā nevienai valstij nopietnas problēmas nedraud, jo «aiz katras ievainojamās valsts stāv viena vai divas ar dziļām kabatām». Taču viņš neizslēdz iespēju, ka maksātnespējas gadījumi kļūs aktuāli pēc diviem trim gadiem, kad potenciālie glābēji pievērsīsies ekonomisko problēmu risināšanai savās mājās. «Tuvākajos pāris gados attīstītajām valstīm, piemēram, Vācijai, Japānai un ASV, būs jātiek galā ar saviem parādiem, tādēļ tās negribīgāk atvērs naudasmakus, lai glābtu izšķērdīgās jaunattīstības zemes vai valstis, ko viņi par tādām uzskatīs,» apgalvo K.Rogofs.
Garijs Kleimans no investīciju bankas Kleiman International lēš, ka nākamgad jaunattīstības valstīm nāksies aizņemties kopā 65 miljardus ASV dolāru, tāpēc šīs valstis nespēs glābt grūtībās nonākušās firmas, kuru kopējais parāds pēdējos piecos gados jau sasniedzis 200 miljardus dolāru. Aptuveni pusi no šīs summas aizņēmušās Krievijas un Apvienoto Arābu Emirātu firmas, kas savulaik cerēja atpelnīt kredītu, par augstu cenu pārdodot fosilo kurināmo, ziņo aģentūra AP. JPMorgan Chase bankas sastādītajā lielo kredītņēmēju sarakstā ir arī Turcijas un Kazahstānas uzņēmumi. Daudzi jau esot sākuši pārrunas par kredītu pārstrukturizēšanu, bet citi, piemēram, Jumeirah Group, kas Šanhajā būvē septiņu zvaigžņu viesnīcu, plāno apturēt projektu, ziņo Forbes.
Nomura bankas vecākais ekonomists Krievijas un bijušo PSRS valstu reģionā Ivans Čakarovs uzskata, ka problēmu mākonis savelkas virs vairākām Austrumeiropas valstīm. Viņš minējis visu Baltiju, kā arī Bulgāriju un Ungāriju, kur ātri pieaug valsts parāds. Viņam piekrīt Bērkli Kalifornijas universitātes ekonomikas profesors Moriss Obstfelds, The New York Times uzsverot, ka ārējā parāda nauda tiekot uzglabāta galvenokārt ārvalstu valūtās, tādēļ sloga mazināšanai nederēs pat nacionālās valūtas devalvācija.