Cērp miljardus
Lai samazinātu izdevumus, pamatīgas reformas aizsardzības jomā paredzējusi veikt Vācija. Tās Aizsardzības ministrija aplūko iespējas, kā ietaupīt 9,3 miljardus eiro (6,5 miljardi latu), atsakoties no vairākiem apjomīgiem militārā aprīkojuma iepirkumiem. Vācijas valdība uzņēmusies nākamo četru gadu laikā ietaupīt 80 miljardus eiro (56 miljardi latu), lai nodrošinātu eiro stabilitāti. Ietaupījumi aizsardzībai nākamo piecu gadu laikā Vācijas budžetam dotu papildus 13 miljardus eiro (9,1 miljards latu). Plānots, ka tuvākajos gados karavīru skaits Vācijas armijā no pašreizējiem 250 tūkstošiem tiks samazināts līdz 150 tūkstošiem.
Arī Lielbritānijas jaunā valdība paziņojusi, ka apcirps militāros izdevumus. Visticamāk, ka 36,9 miljardu mārciņu (30,9 miljardi latu) lielo aizsardzības budžetu nāksies samazināt par aptuveni 15%. Tas ir mazāk nekā citām nozarēm, kur izdevumus nāksies samazināt par 25- -40%.
Tomēr daudzi militārie eksperti bažījas, ka līdzekļu samazināšanas gadījumā Lielbritānija var būt spiesta pārdot vienu no diviem jaunajiem bāzes kuģiem, kas pašlaik vēl tiek būvēti. Bet vislielākās bažas izraisījis Finanšu ministrijas paziņojums, ka tā nefinansēs kodolzemūdeņu flotes atjaunošanu, atstājot to Aizsardzības ministrijai, kura savukārt apgalvo, ka tai naudas šādam mērķim nav. Lai uzbūvētu četras jaunas kodolzemūdenes, nepieciešami 20 miljardi mārciņu (16,8 miljardi latu).
Savukārt vēl vienam «smagsvaram» - Francijai - izdevumi aizsardzībai no 2011. līdz 2013. gadam jāsamazina par 3,5 miljardiem eiro (2,45 miljardi latu), vēsta Reuters.
Krīzes gados krasi samazinājušies līdzekļi arī Latvijas aizsardzībai. Ja 2009. gadā Aizsardzības ministrijas budžets bija 171,3 miljoni latu, tad šogad tas samazinājies līdz 134,2 miljoniem. Bet Nacionālo bruņoto spēku budžets no 116,2 miljoniem pērn šogad samazinājies līdz 88,5 miljoniem.
Sāk sadarboties
Līdzekļu samazināšanas apstākļos Eiropas valstīm vajadzēs kooperēties militāru projektu realizācijai, uz to jau agrāk aicinājis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Pirmie soļi ir sperti, jo pagājušajā nedēļā Vācijas un Francijas aizsardzības ministri paziņoja, ka tiks izveidota darba grupa, kas izstrādās programmu, kā kopīgi ietaupīt aizsardzības budžetā.
Arī Lielbritānija aicinājusi uz divpusēju sadarbību valstis, kurām ar britiem ir kopīgas intereses un kuras esot gatavas maksāt un cīnīties». Lielbritānija ar Franciju jau realizē projektu militāro lidmašīnu degvielas uzpildei gaisā.