Izdod par lielām summām
Providus pētniece Iveta Kažoka, kurai uz pašvaldību vēlēšanu pieredzes bāzes Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nesen bija lūgusi sniegt vērtējumu par priekšvēlēšanu aģitācijas un partiju finansēšanas likumu darbību, atzina, ka partijas izdod savas avīzes par lielām summām. Tas rada spiedienu politiskajiem spēkiem meklēt finansējumu. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga uzskata, ka ir jāpārdomā, vai bija pareizi uz avīžu izdošanu neattiecināt ierobežojumus. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka pat pieļāva, ka ir notikusi mediju tirgus pārdale, jo politiskie spēki vairs nav ieinteresēti izvietot reklāmu citos medijos, bet izplata savas avīzes un izmanto internetu, jo tos neskar tēriņu ierobežojumi.
Kad Saeima nolēma noteikt aizliegumu partijām mēnesi pirms vēlēšanām izvietot reklāmu televīzijā, tā atstāja iespēju uzrunāt vēlētājus savās avīzēs, sēdē atgādināja Marjana Ivanova-Jevsejeva (SC). Lolita Čigāne (Vienotība) norādīja uz vēl vienu problēmu, ar ko saskārusies Vienotība pirms vēlēšanām - Pietiek.com lielā tirāžā izplatīja avīzi, kurā bija partijai nelabvēlīga informācija, bet tai nebija nekādas iespējas pret to cīnīties, jo medijs izrādījies oficiāli reģistrēts.
Avīžu izplatīšanu vispamanāmāk praktizē jaundibinātā partija Latvijas attīstībai, avīze krievu valodā ir Latvijas Krievu savienības saraksta līderei Tatjanai Ždanokai, mazāk šīs iespējas izmanto citas partijas. Zaļo un Zemnieku savienība reklāmu parasti izvietojusi dienas laikrakstos, taču tagad tās jaunākajā 12 lappušu biezajā reklāmas avīzē īpaši izcelta deputāta kandidāte Iveta Grigule, kura EP vēlēšanās startē ar trešo kārtas numuru.
Edgars Jaunups, kurš uzņēmies atbildību par partijas Latvijas attīstībai laikraksta izdošanu, Dienai uzsvēra, ka visu nosaka piedāvātā produkta saturs. Ja partija spēs to pasniegt tā, lai ieinteresētu lasītāju, tad mērķis būs sasniegts. Avīze tiek izplatīta 300 000 eksemplāru. Vienotībai būs viena avīze pirms EP vēlēšanām, lai sniegtu vēlētājiem nepieciešamo informāciju par partijas kandidātiem un piedāvājumu, informēja Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. Viņš vairāk sliecas domāt, ka atdeve no šiem izdevumiem nav liela un daļa vēlētāju tomēr uztver šos materiālus kā apgrūtinošu reklāmu jeb «mēstuli».
Ir arī fona informācija
Parastu avīzi ar partijas reklāmu saņem tikai abonenti, kuru kļūst arvien mazāk, bet partiju reklāmas avīze nonāk katrā pastkastītē, norāda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, profesore Inta Brikše. Taču viņa uzskata, ka lielākā daļa lasītāju tomēr partiju avīzes neuztver kā medijus un, ja politiskais spēks nav simpātisks, var arī avīzi izmest nelasot. Tām nav efekta, iznākot īslaicīgi, taču ir partijas, kas iedzīvotājus jau savlaicīgi pieradinājušas pie saviem reklāmas izdevumiem. Vērtējot šo avīžu saturu, I. Brikše atzīst, ka līdztekus reklāmas daļai parādās arī «fona informācija», un, piemēram, partija Latvijas attīstībai piedāvā visai daudzveidīgu saturu. Profesore gan piebilst, ka partiju avīzes ir visai līdzīgas Rīgas domes izdevumam Rīga.lv, ko izdod par pašvaldības naudu.
I. Kažoka uzskata, ka kopumā priekšvēlēšanu aģitācijas un finansēšanas tendences varētu vērtēt samērā labi, jo palielinās to cilvēku skaits, kas ziedo partijām, attiecīgi samazinoties viena ziedotāja atvēlētajām summām. Tas nozīmē, ka mazinās partiju atkarība no neliela sponsoru skaita.