Gluži labi saprotu jūsu emocionālo pieķeršanos latiem, tomēr Latvija ir Eiropas daļa, savukārt eiro banknošu vizuālais tēls atspoguļo Eiropas kopējo identitāti. Līdz ar to banknotēs nacionāli simboli neparādās. Labā ziņa ir tā, ka šiem nacionālajiem simboliem ir atvēlēta vieta uz monētām, attiecīgi arī Latvijai ir šāda iespēja, ko, cik zinu, tā arī izmanto.
Lai kā arī būtu, mūsu cilvēkiem varētu būt interesanti, ko tad redzam uz eiro banknotēm, kā to vizuālais tēls veidojies?
Pirmais konkurss par banknošu dizainu sākās 1996. gada februārī. Tas bija Eiropas mēroga pasākums - centrālās bankas saņēma uzaicinājumu dalīties ar apsvērumiem un priekšlikumiem. Pieļauju, ka tolaik bija arī ierosinājumi uz jaunajām banknotēm attēlot kādas vēsturiskas personas, arhitektūras pieminekļus un tamlīdzīgi. Tomēr bija arī sapratne par to, ka, ejot šādu ceļu, pietrūks, ja tā var teikt, vietas - septiņi banknošu veidi un nu jau astoņpadsmit (pēc Latvijas pievienošanās) dalībvalstis... Un nevienam nebija vēlēšanās veicināt kaut kādus ķīviņus par to, kuras valsts nacionālajiem simboliem vieta uz eiro banknotēm atradusies, kurai - ne. Līdz ar to tika pieņemts lēmums lietot simbolus, kas runā par kopēju nākotni, kopīgu identitāti. Un, manuprāt, izvēlētie simboli - vārti, tilti, durvis - ir skaisti un saturiski piesātināti. Tilti, kas savieno cilvēkus un nācijas; durvis, kas paver ceļu uz ko jaunu utt. Turklāt šie simboli stāsta par to, kas Eiropa patiešām ir: iespēja dzīvot, strādāt, mācīties tur, kur jūs vēlaties.
Tas būtu argumentācijas filozofiskais līmenis, tomēr es gribētu pieminēt arī tehniskos apsvērumus. Kā jau minēju, dalībvalstīm ir iespēja savu nacionālo simboliku izvietot uz monētām. Liekas, ka cilvēki šo iespēju augstu vērtē, un, cik zinu, šajā jomā nekas nemainīsies. Tomēr, ja jūs zinātu, cik liels rezultātā apgrozībā ir dažādu monētu skaits... Man jau mazliet jūk, bet domāju, ka runa ir par vairākiem simtiem, ja ņem vērā dažādas t. s. piemiņas monētas. Monētu tehniskie parametri, protams, visām vienādi, un jūs tās varat brīvi lietot gan Spānijā, gan Latvijā. Tomēr iedomājieties šādu dažādību banknotēs, kurām tomēr ir augstāka vērtība, - domāju, ka šāds raibums cilvēkos radītu bažas par viltojumiem. Šķiet, nav jāpaskaidro, cik ļoti svarīgi, lai cilvēki uzticētos naudai, līdz ar to, veidojot banknotes, tika ņemts vērā arī šis aspekts.
Te mēs nonācām līdz viltotai naudai. Latu gadījumā mūsu cilvēki varēja justies droši kaut vai tā iemesla dēļ, ka, atvainojos, nav nekāds bizness viltot tik ierobežoti lietotu valūtu. Eiro gadījumā ikviens saprot, ka runa ir par pavisam citiem mērogiem un attiecīgi diemžēl arī daudz lielāku interesi naudu viltot.
Jūsu domu gājienu saprotu, bet patiesība ir tāda, ka viltoto eiro īpatsvars ir ļoti zems, - ja drīkst pajokot par šo tēmu, tad iespēja, ka jūs saskarsieties ar viltotu eiro banknoti, ir tikpat neliela kā iespēja vinnēt loterijā miljonus... Statistika ir tāda, ka šā gada pirmajā pusē no apgrozības izņemti 317 tūkstoši viltotu eiro banknošu. Tas izklausās liels skaitlis, tomēr ņemiet vērā, ka kopumā apgrozībā ir 15,1 miljards banknošu.
Tas, protams, nenozīmē, ka cilvēkiem nav jāpievērš uzmanība banknošu izskatam vai drošības pazīmēm, tomēr atkārtoju - eiro ir labi aizsargāta valūta, arī salīdzinot ar citām starptautiski plaši lietotām valūtām.
Un kā ar monētām? Latvijā ir piedzīvoti mēģinājumi viltot...
Līdzīgi kā ar banknotēm - arī monētu gadījumā eiro zonā viltojumu īpatsvars ir ļoti zems.
Latvijā zinām - ja latu banknote ir bojāta, varam iet uz Latvijas Banku un to apmainīt. Kā būs ar eiro?
Tieši tas pats.
Eiro banknošu sadalījums - 5, 10, 20, 50, 100, 200, 500 - ir nemainīgs, vai arī ir plānots to papildināt?
Ir starptautiski pētījumi, kas liecina, ka šāda vērtību «pakāpienu» sistēma ir visefektīvākā un ērtākā, līdz ar to tā mainīta netiks.
Latvijas varas iestādes, protams, saka, ka esam tehniski gatavi eiro ieviešanai 1. janvārī. Un kāds ir jūsu iespaids? Nav jau runa par kaut kādām lielām kļūdām - vienkārši varbūt ir iedzīvotāju grupas (sirmgalvji, attālākos novados dzīvojoši cilvēki), kurām jaunas valūtas ieviešana objektīvi var radīt kaut kādas neērtības?
Mēs ieviesām eiro 2002. gadā - tolaik 12 valstīs. Tas, protams, bija izaicinājums, tomēr domāju, ka ieviešana noritēja gluži labi. Tad eiro ieviesa vēl piecas valstis. Kā varat viegli iedomāties, kopš tā laika esam daudz mācījušies, uzkrājuši milzīgu pieredzi. Un mēs ļoti savlaicīgi sākām strādāt kopā ar jūsu centrālo banku eiro ieviešanas sagatavošanai. Ja runā par Latvijas gatavību - man nav bažu. Turklāt 25. oktobrī līdz ar Eiro izstādes atklāšanu Rīgā Latvijā sākas plaša sabiedrības informēšanas kampaņa.