Šķēpmešanas sacensības sievietēm izvērtās pārmaiņām bagātas. Labāko trijniekā līdz piektajai metienu sērijai situācija nemitīgi mainījās. Pēc otrās sērijas uz trešo pozīciju ar 62,04 metrus tālu raidījumu pacēlās Madara Palameika. Kad trešajā sērijā Palameiku par nieka 27 centimetriem apsteidza serbiete Tatjana Jelača (62,31), nolemtības sajūta mijās ar cerību - bronza bija tik tuvu un to vēl varēja iegūt, taču turpmākie metieni parādīja, ka laureātu trijniekā patiešām ir konkrētajā vakarā spēcīgākās šķēpmetējas. Jelača savu rezultātu vēl uzlaboja uz 64,21, bet beigās viņu vēl pārtrumpoja čehiete Barbora Špotākova (64,41). Palameikai līdz bronzai tomēr pietrūka padaudz - nepilni divi metri. Bronzu ieguva vāciete Linda Štāla ar 63,91 metru. Madara pēc sacensībām atzina, ka nav to sportistu skaitā, kuri palikšanu pjedestāla piekājē uzskata par neveiksmi. «Es priecājos par ceturto vietu, jo šis ir mans augstākais sasniegums šāda līmeņa sacensībās. Kādam tas var likties zaudējums, bet ne man. Es uzskatu, ka izcīnīju ceturto vietu. Es gāju uz finālu cīnīties par jebkādu rezultātu. Turklāt pēc neveiksmīga starta pasaules čempionātā Maskavā es priecājos par to, ko šeit izdarīju. Es esmu pateicīga par katru metru, ko man izdevās sasniegt. Līdz pat sacensību beigām neviena vēl nebija droša par savu vietu.»
Septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa arī pauda gandarījumu par sasniegto 6. vietu, par spīti tam, ka pirms diviem gadiem EČ Helsinkos tika izcīnīta bronzas medaļa. «Ņemot vērā manu veselības stāvokli, esmu ļoti apmierināta ar savu startu.» Izrādās, sportiste pirmajā dienā uz starta stājusies pēc pretsāpju šprices mugurkaulā saņemšanas. Vienubrīd esot bijusi doma pat atteikties no starta. Visvairāk sāpes mugurā traucējušas lodes grūšanā, lai arī no pašas un Aigas Grabustes sasniegtā Latvijas rekorda (6414 punktu) grafika Laura ievērojami atpalika 200 un 800 metru skrējienā. Otrajā dienā tāllēkšana bija laba (6,20) un šķēpmešana arī (51,30). «Paliku vīlusies par 200 metru skrējienu. Pirms starta domāju, ka izskriešu personīgo rezultātu. Pēdējos divus gadus neesmu tik lēni skrējusi. Grūti pateikt iemeslus. Varbūt pārāk slikti laikapstākļi vai arī skrejceļš pārāk ciets man.» Drēgnais laiks un pielijušais skrejceliņš liedza uzrādīt labu rezultātu arī 800 metru distancē.
Sacensību pēdējā dienā iepriecināja maratona skrējējs Valērijs Žolnerovičs. Distance ar vienu kāpumu izrādījās smags pārbaudījums. No 70 startējošajiem negaidīti daudz - 20 - nefinišēja, jo nebija pareizi novērtējuši savas spējas. Žolnerovičs ar treneri Aleksandru Prokopčuku bija pareizi izplānojuši skrējiena grafiku. Kāpinot tempu, Valērijs beigās pacēlās uz 12. vietu un sasniedza sezonas labāko rezultātu. Šis ir arī viņa augstākais sasniegums skrējēja karjerā.
Poļina Jeļizarova 3000 metru šķēršļu finālskrējienā izstājās jau distances pirmajā pusē. Pārsteiguma autors šķēpmetēju aprindās Ansis Brūns kvalifikāciju pārvarēja ar prasmi saņemties pēdējā metienā, taču finālsacensībās sniegums jau bija gaužām pieticīgs. Bet ko no amatiera var prasīt... Par nožēlu sportistam, viņam tikai nedaudz pietrūka līdz iekļūšanai Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā, kas garantētu finansējumu treniņu procesam. Tāllēcējs Elvijs Misāns minimāli programmu ar iekļūšanu finālsacensībās izpildīja, bet lēcienam medaļas attālumā vēl nebija gatavs.