Andris baudīja Pasaules Bankas (PB) aizdevuma «sociālo spilvenu», kas nozīmē, ka no oktobra trūcīgie var bez maksas doties pie ģimenes ārsta, speciālistiem, ārstēties slimnīcā un saņemt izmeklējumus. Taču maz cilvēku to izmantojuši - no trim mēnešiem piešķirtajiem septiņiem miljoniem latu oktobrī un novembrī iztērēti tikai daži simti tūkstoši.
Ja tā turpināsies līdz gada beigām, pāri palikusī nauda aizies valsts budžeta deficīta segšanai. Nākamajam gadam no PB aizdevuma sociālā atbalsta tīkla plānoti 24 miljoni latu, trūcīgo personu skaits valstī prognozēts jau ap 200 000 (šogad - 140 000). Kāpēc trūcīgie pacienti neņem to, kas pienākas, - pagaidām nav skaidri zināms, ir tikai minējumi. Piemēram, trūcīgie nespēj samaksāt par zālēm, nepietiek naudas autobusa biļetei, lai tiktu pie ārsta. Ir arī bažas, vai līdz visiem trūcīgajiem ziņas par atvieglojumiem vispār nonākušas. Iespējams, trūkums «iedzen cilvēkus tādā izolācijā, ka viņi nekur sabiedrībā neiet - tikai līdz veikalam», saka Silvija Šimfa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos. Iepriekš par veselības aprūpes pakalpojumiem trūcīgajām personām bija jāmaksā 50% no iemaksām. Par trūcīgu cilvēku atzīst, ja viņa ienākumi ir zem 90 latiem mēnesī.
Jānes kā karogs
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis uzsver - par atvieglojumiem trūcīgajiem VM informējusi pašvaldības, sociālos dienestus, reģionālos medijus un visas ārstniecības iestādes.
Cēsu rajona Vaives pagastā dzīvojošais Genadijs (49) trūcīgā izziņu saņēma pirms dažiem mēnešiem, pēc pārciestā infarkta viņš nevar kādu laiku strādāt. Pagaidām atvieglojumus viņš izmantojis tikai pie ģimenes ārsta. Diemžēl neesot zinājis, ka šā gada pēdējā ceturksnī trūcīgajiem par zālēm pašiem bija jānomaksā 12,5 lati, lai pēcāk zāles pilnībā kompensētu valsts. Viņš jau vairāk nekā 20 latu par zālēm nesen izdevis, diez vai čeki esot saglabāti. Genadijs stāsta - Sociālajā dienestā sen nav bijis, ģimenes ārsts neko tādu neesot teicis.
«Visiem sakām - trūcīgā statuss kā karogs visur jānes priekšā,» uzsver Rudīte Petrova, Vaives pagasta Sociālā dienesta vadītāja. To pašu apgalvo arī citu pašvaldību dienesti. Viļānu novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Daila Strupiša novērojusi, ka diezgan maz trūcīgo vēršas pie ārstiem - «saka - izrakstīs man zāles, un kā es par tām varēšu samaksāt». Liepājas domes Sociālā dienesta vadītāja Iveta Pūķe par problēmu atzīst to, ka Liepājā nav Veselības norēķinu centra filiāles, kurp būtu jānes čeki par valsts kompensējamām zālēm, kas trūcīgajiem jāatmaksā, kad pārsniegts limits - 50 latu gadā vai 12,5 lati ceturksnī. Tie ik reizi jāsūta pa pastu uz Kuldīgu, kur ir filiāle. Viņa arī uzskata, ka pacientiem «nostrādā emocionālais faktors - neiziet no prāta tas, ka medicīna ir ļoti dārga». Ne visiem veselība arī ir galvenā prioritāte.
Austrumu slimnīcā kopš gada sākuma dubultojies trūcīgo pacientu skaits. To novembrī novērojusi arī Aizkraukles slimnīca. Tās pārstāvis Ēriks Vizulis saka: «Trūcīgie pacienti tomēr nav nolaiduši rokas, nāk un ārstējas, nevis mirst mājās.»
Vēlas paplašināt loku
Liepājas reģionālās slimnīcas pārstāve Inese Flaksa piebilst - trūcīgajiem pacientiem ir atvieglojumi, savukārt nereti ļoti bēdīgā stāvoklī ir pensionāri, kuriem no nelielajām pensijām jāmaksā par veselības aprūpi. VM to vēlētos mainīt.