Stāsts nav par Rolandu Tjarvi. Stāsts ir par to, ka pašreizējais konkurss uz sabiedriskā medija vadību ir diezgan politizēts cirks.
Rolandu Tjarvi neieteica personāla atlases firma, kas vērtēja visus kandidātus uz brīvajiem sabiedriskās televīzijas amatiem. Tomēr viņš ir tik tālu ticis, ka piedalās fināla atlasē uz Latvijas Televīzijas vadītāja amatu.
Savulaik Rolandu Tjarvi no LTV vadītāja amata atlaida, konstatējot ļoti būtiskus pārkāpumus LTV finanšu vadībā. Tajā skaitā darījumu ar SIA Hanza līzings, ar kuru LTV uzņēmusies trešās personas - reklāmas aģentūras - saistības 354 000 latu apmērā.
Iespējams, tieši šie apstākļi ir šķituši būtiski personāla atlases firmai. Tomēr ne tiem, kas virza Rolandu Tjarvi, kurš publiski, protams, stāsta, ka neesot varējis saprasties ar 2002. gadā valdošo politisko eliti. Smags jautājums - par kuru politisko eliti runā Tjarve? Jo tieši Induļa Emša (ZZS) valdības laikā, kad satiksmes ministrs bija Ainārs Šlesers (LPP), Tjarve nonāca airBaltic padomes locekļa amatā, kas acīmredzot neliecina par sliktu saprašanos ar eliti.
Arī tagad izskatās, ka tieši Rolands Tjarve ir tas kandidāts, kam aizkulisēs jau ir iedalīts amats.
Vakar sākās debates. Tomēr tā ir īsta parodija par atklātību, ja pēdējā dienā, kad debates jau pusdienlaikā tāpat būs redzamas televīzijā, publisko kandidātu vārdus.
Daudzus pārsteidza, ka Fontes vadītāja Inese Kamerūte publiskoja faktu, ka personāla atlases kompānija neieteica virzīt tālāk Rolandu Tjarvi. To darot, Kamerūte riskē ar tiesu darbiem un zaudējumiem, ja līgums tiek lauzts, pārmetot konfidencialitātes neievērošanu. Iespējams, jūtot briestošo skandālu, viņa vēlējās pasargāt savu firmu, kas ir ierauta politiskā spēlē. Vai arī politiskais spiediens no kādas citas puses bija tik ievērojams, ka Kamerūte pat riskējot vienalga publiskoja šo informāciju.
Un tieši šīs spēles raksturo tās cīņas zem paklāja, kuru rezultātā kāds būs uzvarētājs. Publiski tēlo atklātību, piesaistot personāla atlases firmu, kamēr informāciju par procesu tūlīt noslepeno un uz finālu virza savējo.
Tad jau vajag saņemt drosmi un nākošo sabiedriskās televīzijas vadītāju vienkārši apstiprināt koalīcijas padomē. Tad būs skaidrs, ka viņš ir politisks vadītājs, bet vismaz būs godīgi un iztiks bez meliem. Bet 2014. gadā sanāks jauna Saeima un atkal nomainīs LTV vadītāju, ieliekot savējo.
Sabiedriskā medija valdes vadītājs ir ne mazāk svarīgs amats kā Latvijas Bankas vadītājs vai valsts kontrolieris. Lai sabiedriskās televīzijas vadītājs nebūtu politiska lelle, bet konkursi - blefs, ir jāmaina viņa izraudzīšanas sistēma un, iespējams, viņš pat ir jāapstiprina Saeimā ar divu trešdaļu balsu vairākumu.