Ar pārdomātu, resursiem bagātu un ilglaicīgu mārketinga politiku pie latviešu literatūras varētu tikt pieradināti lasītāji daudzviet pasaulē. Tikai tas laikam paliks sapņa līmenī, kamēr pie mums, resursus nežēlojot, nereti lasītājiem tiek iebarota tulkota draza.
Visbiežāk amerikāņu, un saprotams, kāpēc tas tā. Toties par to, kas notiek Igaunijā, Lietuvā, Ungārijā vai Taizemē, mēs zinām visai maz. Šķiet, Zenta Mauriņa savulaik rakstīja, ka latviešu, kā arī citu mazo tautu mākslas darbiem kļūt populāriem plašākā pasaulē neļauj tautas mazā masa. Bet tas attiecas pilnīgi uz visām jomām, ne tikai uz literatūru. Otrs - latvieši nav tendēti virzīt savējos uz ārpusi. Ne velti Latvijas Literatūras centrs, kas tieši nodarbojas ar latviešu literatūras popularizēšanu ārzemēs, tiek ārkārtīgi vāji finansēts. Vienu vārdu sakot - jaudas ir par maz - gan garīgās, gan materiālās.
* Rakstnieks, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs