Vēlēšanu komisija par balsojuma uzvarētāju pasludināja līdzšinējo Krievijas galvaspilsētas vadītāju Sergeju Sobjaņinu, kurš bija partijas Vienotā Krievija kandidāts. Viņš ieguvis 51,3% nobalsojušo atbalstu, bet A. Navaļnijs saņēmis 27% balsu.
Tā kā atbalsts S. Sobjaņinam pārsniedza 50%, tad nebūs nepieciešama vēlēšanu otrā kārta, uz ko ļoti cerēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina pazīstamākais kritiķis A. Navaļnijs.
Neskatoties uz negaidīti labo panākumu, A. Navaļnijs nebija apmierināts un paziņoja, ka viņa komanda neatzīst Maskavas mēra vēlēšanu rezultātus. «Sobjaņins sevi nevar uzskatīt par visu maskaviešu mēru, viņš nevar sevi uzskatīt par likumīgi ievēlētu mēru, kamēr nepiekritīs mūsu prasībām un atļaus pārskaitīt nodotās balsis,» paziņoja A. Navaļnijs.
A. Navaļnija priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs Leonīds Volkovs medijiem sacīja, ka ir saņēmis neskaitāmas liecības par vēlēšanu pārkāpumiem, bet visaizdomīgākā šķietot balsošana no mājām, kur S. Sobjaņins saņēmis «nenormāli daudz» balsu.
Neapmierinātie A. Navaļnija atbalstītāji pirmdienas vakarā grasījās rīkot protestus Maskavas centrā. Populārais opozicionārs sacīja, ka nevēlas kūdīt uz nemieriem galvaspilsētā, tomēr aicināja «piedalīties pilsoniskās nepakļaušanās akcijās», ja S. Sobjaņins nepakļausies viņa prasībām. «Mēs netaisāmies skandalēt, lai taisītu troksni, bet tāpēc, ka mūsu prasības ir likumīgas,» A. Navaļniju citē aģentūra AP.
S. Sobjaņins, kuru 2010. gadā Maskavas mēra amatā iecēla toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, paziņoja, ka vēlēšanas ir bijušas brīvas un atklātas. «Mēs varam ar sevi lepoties,» viņš sacīja saviem atbalstītājiem. «Mēs esam noorganizējuši visgodīgākās vēlēšanas Maskavas vēsturē.»
Nav zināms, kas notiks ar A. Navaļniju, jo apelācijā ir viņam jūlijā piespriestais piecu gadu cietumsods par apsūdzībām, ka viņš savulaik ir izkrāpis naudu no valsts uzņēmuma. Analītiķi uzskata, ka viņš tika atbrīvots no apcietinājuma, lai piedalītos vēlēšanās un liktu tām izskatīties demokrātiskām.