Politiskais veiksminieks
Kopš pagājušā gada pavasara, kad viņam tika atklāts nāvējošs smadzeņu audzējs, vienmēr aktīvais un par Senāta lauvu iesauktais E.M.Kenedijs aizvien retāk parādījās Vašingtonā. Tomēr savas 46 gadus ilgās senatora karjeras laikā viņš panācis daudzu svarīgu likumprojektu pieņemšanu. Viņa devums ASV likumdošanā saistīts ar pilsoņu tiesībām, veselības aprūpi, izglītību, vēlēšanu tiesībām un darbaspēka tiesību ievērošanu. Par E.M.Kenedija politiskās veiksmes stūrakmeni uzskata viņa spēju atrast sabiedrotos no republikāņu nometnes un panākt likumprojektu pieņemšanu, raksta The New York Times. «Neviens nav darījis tik daudz mūsu bērnu izglītībai, veco cilvēku aprūpei un visu amerikāņu vienlīdzības nodrošināšanai kā senators Kenedijs,» uzskata ASV kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi.
E.M.Kenedijs ASV Senātā tika ievēlēts 1962.gadā, jo atbrīvojās vieta pēc brāļa Džona F.Kenedija kļūšanas par ASV prezidentu gadu iepriekš. Viņš valsts likumdevējā strādāja jau astoto pilno termiņu.
Svarīgus panākumus E.M.Kenedijs guvis arī ASV ārpolitikā. Savulaik viņš panāca Kongresa sankciju pieņemšanu pret aparteīdu atbalstošo Dienvidāfrikas Republiku, veicināja mieru Ziemeļīrijā, panāca ieroču pārdošanas aizliegumu autoritārajam Čīles režīmam un atmaskoja Vjetnamas karu. 2002.gadā E.M.Kenedijs balsoja pret ASV iebrukumu Irākā.
Nāves ēnā
Kenediju ģimeni vienmēr pavadījusi nāve. Politiskās dinastijas pazīstamākais pārstāvis Dž.F.Kenedijs tika nogalināts atentātā 1963.gadā. 1968.gadā savas kampaņas laikā tika nogalināts viens no demokrātu partijas iespējamiem prezidenta kandidātiem Roberts Kenedijs. Vēl viens Kenediju brālis Džo bija pilots, kurš gāja bojā Otrā pasaules kara cīņās.
E.M.Kenedijs jau iepriekš divas reizes ieskatījies nāvei sejā. 1964.gadā viņš cieta aviokatastrofā, bet 1969.gadā iekļuva autoavārijā, kurā pats izdzīvoja, bet gāja bojā viņa blakussēdētāja.
Analītiķi uzskata, ka līdz ar E.M.Kenedija nāvi ir noslēgusies Kenediju klana darbība ASV politikā, jo vairākiem ģimenes jaunās paaudzes pārstāvjiem politiskā karjera nav izdevusies, bet daži par to pat nedomā. Politologi arī uzskata, ka diez vai starp Kenedijiem vēl atradīšoties tik harismātiska un principiāla personība kā Edvards.