Ne skaitā būtība. Pašapziņā

Tā tas ir - migrācija rietumos tiek uztverta par problēmu vienīgi tad, ja atbraucēji rada kādas konkrētas problēmas, kā tas ir pēdējā laikā īpaši liela to pieplūduma dēļ. Citā situācijā pārceļotāju uzņemšanu uztver kā humānu pienākumu, jaunu enerģiju ekonomikai, lētāku darbaspēku vietējo ne īpaši iecienītās jomās utt. Paši taču arī redzam, cik daudzi mūsu tautieši uzņemti turīgākās valstīs un kādus darbus tur dabujuši. Skaidrs, ka, runājot par saviem iebraucējiem, mēs nevaram uzrādīt itin nekādus apliecinājumus tam, ka tie rada kādus apdraudējumus vietējai sabiedrībai. Vispirms jau tāpēc, ka masveidā viņi iebraukuši jau krietni sen, varbūt ne valodas, bet dzīvesveida ziņā ir integrējušies, viņiem te dzimuši bērni, bērnubērni, kā dēļ arī ārzemēs dzimušo īpatsvars uz citu valstu fona Latvijā nav īpaši augsts. Sakām, ka valsts valoda apdraudēta? Bet tas taču pirmām kārtām ir jautājums par to, cik paši konsekventi to lietojat arī saskarsmē ar Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem - atbild rietumnieki, un ko lai te piebilst... Acīmredzot vienīgi to, ka tiem, kas visasāk iebilst pret imigrāciju, ir jāmeklē jauni, daudz pārliecinošāki argumenti. Un arī veidi, kā stiprināt savu pašapziņu - lai nav bail no katra atbraucēja. Jo ne vienmēr (cerams) Latvija būs tik nabadzīga, ka pat humānās palīdzības kvotu ietvaros šurp atvestie ātri vien atrod ceļus, lai pārceltos uz lielāku iespēju valstīm. Diena