Tikmēr pret jauno normu galvenokārt iebilst Iekšlietu ministrija (IeM), kurai pakļautajai Valsts policijai (VP) nāktos uzraudzīt aizlieguma ievērošanu. IeM gan atbalsta smēķēšanas ierobežošanu, bet aizrāda, ka nav skaidrs, kā aizlieguma ievērošanu nodrošināt. «Ja valstī ir 600 000 smēķētāju, mēs pie pašreizējā policistu skaita to vienkārši nevaram izkontrolēt,» Dienai norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).
Strīdam ap smēķēšanu uz balkoniem patiesībā ir jau vairāk nekā gadu sena vēsture - 2011. gada rudenī smēķēt uz balkoniem savā teritorijā aizliedza Ozolnieku novada dome, paredzot par to desmit latu sodu. Par to gan izcēlās strīds ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kas uzskatīja, ka pašvaldībai nav tiesību šādus ierobežojumus noteikt pašai, un beigu beigās Ozolnieki strīdā zaudēja.
Tomēr VM uzskatīja, ka šāds ierobežojums ir pamatots, tādēļ tagad iecerējusi to ieviest visā valstī ar likuma izmaiņu palīdzību. Paredzēts arī dot pašvaldībām tiesības noteikt citus papildu smēķēšanas ierobežojumus.
Uz IeM bažām VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa atbild, ka likumam ne vienmēr ir jābūt sodošam, tas var būt arī audzinošs. «Pasakot to likumā, mēs pašiem iedzīvotājiem dodam iespējas cīnīties ar kaimiņiem, kas to neievēro. Ja paši nespēj tikt galā, var vērsties pie dzīvokļa apsaimniekotāja, ja, piemēram, tā ir māja, kurā dzīvokļi tiek īrēti. Apsaimniekotājam tad ir arī tiesības noteikt īres līgumā līgumsodu par smēķēšanu uz balkona vai pie kāpņutelpas. Savukārt vēršanās pie policijas mūsu redzējumā ir galējā rīcība, kas notiek tikai tad, ja kaimiņi un mājas apsaimniekotājs ar smēķētāju nekādi netiek galā,» uzsver S. Līviņa. Viņa arī atzīst, ka šādu smēķētāju kontrole tomēr būtu vairāk pašvaldības nekā valsts policijas funkcija.
«Ar šo normu mēs domājam galvenokārt par jaunajām māmiņām. Pirmos divus mēnešus pēc dzemdībām, sevišķi, ja ir veikts ķeizargrieziens, viņas neko smagu nevar celt, tāpēc iespējas izvest bērnu ratiņos pastaigā ir ļoti ierobežotas -faktiski vienīgā iespēja dot bērnam paelpot svaigu gaisu paliek izstumt viņu ratiņos uz lodžijas, bet, ja kaimiņš bērnu apsmēķē, tas ir pat kaitīgāk nekā sēdēšana tikai telpās. Un starp pasīvo smēķēšanu un zīdaiņa pēkšņās nāves sindromu ir visai tieša saistība,» ierēdne pamato jauno aizliegumu.
Arī Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Māris Ainārs domā līdzīgi: «Pats galvenais jau nav sodīt un ķert, bet gan dot cilvēkiem iespēju griezties pašvaldībā, policijā, ja pārrunas ar kaimiņu nepalīdz.» Viņš arī noliedz bažas par to, kā jauno aizliegumu ieviest dzīvē, uzsverot, ka līdzīgs aizliegums jau pastāv attiecībā uz, piemēram, peldvietām: «Kā tad Jūrmala to izkontrolē?»
Tomēr VP priekšnieks Ints Ķuzis joprojām ir skeptisks: «Ideju kā tādu, ka smēķēšana ir ierobežojama, mēs atbalstām, bet mēs nekādi nespējam izprast, kā mēs varam piefiksēt šo pārkāpumu,» viņš norāda. I. Ķuzis prāto, ka tas gandrīz vai automātiski nozīmētu likuma Par policiju panta par policijas tiesībām izmaiņas, jo ir grūti iztēloties, kā pie pašreizējās kārtības, kad administratīvā pārkāpuma izdarītājam pašam jāparakstās, ka ir to izdarījis, tikt klāt uz balkona stāvošam smēķētājam.
Savukārt Rīgas domē (RD) Dienai pagaidām nevēlējās komentēt topošos likuma grozījumus, jo oficiāli tie vēl pašvaldībā nav apspriesti. Kad iepriekš šis jautājums aktualizējās saistībā ar Ozolnieku notikumiem, Rīgas domnieki gan bijuši visai skeptiski noskaņoti, tomēr šobrīd viņi sliecoties aizliegumu atbalstīt.
Par spīti neskaidrībām, strīdīgās likuma izmaiņas Ministru kabineta (MK) komitejas sēdē tika atbalstītas, liekot VM un IeM līdz to izskatīšanai valdībā 2013. gada 3. janvārī vienoties, kā notiks pārkāpumu kontrole. Ņemot vērā, ka izmaiņas paredzēts veikt likumā, nevis MK noteikumos, par tām tik un tā būs jābalso Saeimai, kas iecerē var ienest arī citas izmaiņas.