Viņš norādīja, ka fotoradaru ieviešana varētu samazināt darba apjomu, ko līdz šim Ceļu policija veltījusi ātruma kontrolei, pat par 90%, un nākotnē no tās uzmanības daudz vairāk «cietīs» iereibuši riteņbraucēji un gājēji, kuri neatļautās vietās šķērso ielu. Kopā iegādāts 160 ierīču, no kurām 110 ir stacionārie radari, 30 pārvietojamie, vēl 20 - «tukšas kastes» jeb mānekļi. Policija cer, ka tādējādi vidējo reālo braukšanas ātrumu uz Latvijas ceļiem izdosies samazināt par 10 kilometriem stundā, piektdien izskanēja preses konferencē. Pēc tās tika rādīta radara darbība un, kā novēroja _Diena_, garāmbraucošie autovadītāji ātrumu samazināja pat stipri zem pieļaujamā - iespējams gan, ka tas bija nevis fotoradara, bet žurnālistu pūļa radīts efekts. E. Zivtiņš piebilst, ka jaunās ierīces «ķers» ne tikai ātrbraucējus, bet arī tos auto, kuri pa Latvijas ceļiem pārvietojas bez apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates.
Vācijā ražotos fotoradarus piegādās vairāku uzņēmumu apvienība, kura par šo pakalpojumu saņems 35% no iekasētās soda naudas summas. Šie fotoradari izmanto nevis Doplera tipa radarus, bet gan lāzermērījumus, un, lai gan izskanējušas bažas par šādas tehnoloģijas patieso efektivitāti, ražotājkompānijas Vitronic GmbH vadītājs inženierijas doktors Norberts Šteins visas bažas noraida. «Lietot Doplera radarus ir kā makšķerēt, bet lāzertehnoloģijas ļauj zvejot ar tīkliem,» viņš tēlaini ilustrē sava produkta labās īpašības. Jautāts, vai Latvijai ar piegādāto radaru skaitu pietiks, N. Šteins atbildēja izvairīgi, vien norādīja, ka, piemēram, Dubaijā, kas pēc teritorijas ir daudz mazāka par Latviju, viņa kompānija uzstādījusi 1000 radaru.
E. Zivtiņš gan šādām bažām nepiekrīt: «Ļoti bagātās valstīs to [radaru] ir stipri vairāk, bet mūsu situācijā tas ir optimāls variants.» Prevencijas pārvaldes priekšnieks nedaudz pasapņoja par tehnoloģiju iespējām nākotnē: «Protams, runājot par distances ievērošanu, krustojumu šķērsošanu pie sarkanās gaismas, sabiedriskā transporta joslu lietošanu, varētu iedzīvināt arī citus tehniskos līdzekļus. Kad šie fotoradari sāks darboties, redzēsim, kā tehniskā kontrole notiek lielā apmērā, un tad jau varētu spert nākamo soli. Visā pasaulē cilvēku roku darbs ir ļoti dārgs, bet pie mums policija nodarbojas ar to, ko var darīt tehnika.»