Viņa brīdinājumu JL ekonomikas ministrs Artis Kampars neuztver kā zīmi valdības krišanai. «Jaunais laiks turpinās strādā un neatteiksies no atbildības. Vienīgais veids, kā Tautas partija var atjaunot uzticību, ir konstruktīvs darbs savās nozaru ministrijās,» uzskata A.Kampars. Premjera V.Dombrovska preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai LETA ir norādījusi, ka līdz šim TP nav uzrunājusi JL par veselības nozares nodošanu citā pārraudzībā. Premjers uzskata, ka situācijā, kad veselības aprūpes nozīmīgākais posms - stacionāri - ir faktiska finansiāla sabrukuma priekšā, paziņot par atteikšanos no politiskas atbildības par veselības nozari nozīmētu aizbēgt no problēmas, nevis to risināt. «Ja tā [veselība] būs JL atbildība, mēs būsim gatavi rīkoties un apturēt tos nepieļaujamos procesus, kas veselības aprūpē šobrīd notiek,» uzsvēris V.Dombrovskis. Premjers un veselības ministre nonākuši pretrunās par to, kur ņemt naudu, lai jau tuvāko mēnešu laikā slimnīcām neaptrūktos finansējuma stacionārajiem pacientiem. V.Dombrovskis vairākkārt izteicies, ka nauda jāatrod veselības aprūpes budžetā, bet ministre atkārtojusi - tas nav iespējams, valdībai jāatrod papildu 45,8 miljoni latu, un to viņa piektdien atkārtoti lūgšot, tiekoties ar valdības vadītāju. Paredzams, ka diskusijas būs karstas, jo ceturtdien abu preses pārstāvji Dienai izteicās, ka amatpersonas palikušas pie saviem uzskatiem. B.Rozentāle nepiekrīt arī vairākumam šonedēļ iesniegto ZZS valdes priekšlikumu par veselības aprūpes finansēšanu - ne deviņu miljonu latu novirzīšanai slimnīcām, pārskatot kompensējamo medikamentu sarakstu, ne septiņu miljonu latu samazināšanai ambulatorajai palīdzībai, to skaitā ģimenes ārstiem.
Noprotams, ka premjers TP vecbiedra un veselības ministres padomnieka Gundara Bērziņa paziņojumu par varbūtējo B.Rozentāles atsaukšanu (partijas valde par to lemšot pirmdien) pirmo reizi izdzirdēja ceturtdien LNT raidījumā 900 sekundes, nevis koalīcijas partneru sarunās. Šonedēļ arī Valsts prezidents Valdis Zatlers bija aicinājis valdības partijas uz vienotību - sazināties nevis ar mediju starpniecību, bet diskutēt koalīcijas iekšienē.
Ja TP, kurai ir lielākā Saeimas frakcija, atstātu valdību, to Saeimā atbalstītu vairs 43 deputāti. Zaļo un Zemnieku savienībai ir 17 deputātu, Jaunajam laikam - 15, Pilsoniskajai savienībai - seši, Tēvzemei un brīvībai/LNNK - pieci. Taču koalīcija valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā varētu cerēt uz LPP/LC desmit deputātu balsīm. To pirms dažām dienām intervijā Latvijas Avīzē paziņoja viens no partijas līderiem Ainārs Šlesers un ceturtdien Dienai apstiprināja arī LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Viņš esot pārliecināts - kādas partijas aiziešana no valdības liecinātu par tās mazdūšību un kaitētu valstij. Tāpēc V.Dombrovskis varot cerēt uz LPP/LC atbalstu - partija varētu neieiet valdībā, taču vēlētos skaidrus sadarbības nosacījumus. Arī A.Bērziņš uzsvēra, ka jautājumiem sadarbības partneru starpā ir jābūt izdiskutētiem, «nevar būt tā kā tagad». Viņš konflikta būtību saista ar to, ka JL nav uzņēmies solidāru atbildību par smagajiem lēmumiem veselības, labklājības un izglītības nozarēs, kuras uzticēts vadīt TP un ZZS ministriem.
Diskusiju trūkums ir viens no TP pretenziju iemesliem, kas galvenokārt saistīti ar V.Dombrovska un finanšu ministra Einara Repšes (JL) neieklausīšanos TP viedoklī par finansējumu veselības nozarei un Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju. «Mēs neesam ar Einara [Repšes] dievināšanas kodu piedzimuši. Redzams, ka draugos ar viņu esi tikai tikmēr, kamēr māj ar galvu, bet Jaunais laiks nav sadzirdējis mūsu viedokli un to, ko saka jau otrais mūsu veselības ministrs,» teica M.Segliņš.