gada pavasari šajā ziņā nevar samērot ar 1991. gada janvāri, padomju režīms Baltijā darbojās bezzobaini tikai salīdzinājumā ar tiem vardarbības apmēriem, kādi tam bija tipiski ziedu laikos. Aizkaukāza padomju republikās jau lija asinis, un arī Baltija nevarēja pārāk paļauties uz starptautiskās sabiedrības de facto atbalstu saviem neatkarības centieniem - tā to rāda 2000. gada 5. maija Dienā publicētā atjaunotās Latvijas pirmā ārlietu ministra Jāņa Jurkāna (2000. gadā viņš jau bija politiski aizrotējis līdz PCTVL Saeimas deputātam) analīze Starptautiskais fons, uz kura tika pieņemta 4. maija deklarācija.
1989. gads
9. aprīlis
Padomju karaspēks apspiež demonstrantus Gruzijā. Aptuveni 20 cilvēku nogalināti.
2. augusts
Lietuvas parlaments pasludina Baltijas valstu aneksiju 1940. gadā par nelikumīgu.
2.-3. decembris
Buša un Gorbačova tikšanās laikā Maltā tiek panākta slepena vienošanās Baltijas jautājumā. Gorbačovs apsola nelietot spēku. Bušs savukārt apsola «neradīt problēmas Gorbačovam».
25. decembris
Sākas revolūcija Rumānijā. Nošauts Čaušesku.
1990. gads
11. janvāris
Gorbačovs Lietuvā mēģina pārliecināt lietuviešus novērsties no neatkarības ceļa. Iegājis pūlī, viņš paziņo: «Šodien es esmu jūsu draugs, bet, ja jūs izvēlēsieties iet pa citu ceļu, tad es darīšu visu, kas vien ir manos spēkos, lai parādītu, ka jūs vedat tautu strupceļā.»
20. janvāris
Gorbačovs uz Azerbaidžānu nosūta aizsardzības ministru Jazovu, lai apspiestu vardarbības, kas vērstas pret armēņiem. Bojā iet vairāki simti cilvēku.
Asiņaini nemieri Karabahā. Iedzīvotāju vairākums vēlas apvienoties ar Armēniju.
11. marts
Lietuvas Augstākā padome pieņem deklarāciju par Lietuvas Republikas neatkarības atjaunošanu, par prezidentu ievēl V. Landsberģi.
16. marts
Gorbačovs iesniedz ultimātu Landsberģim, pieprasīdams līdz 19. martam atsaukt deklarāciju. Mēģinot iebiedēt lietuviešus ar spēka demonstrāciju, tiek sarīkoti aviācijas manevri, lidmašīnas zemā lidojumā pāri Viļņas ēku jumtiem izkaisa propagandas skrejlapas.
21. marts
Dž. Buša padomnieks nacionālās drošības jautājumos B. Skoukrofts memuāros raksta: «Kongresa prasības atzīt Lietuvu kulmināciju sasniedza 21. martā, kad Senātā izskatīšanai nonāca rezolūcija par Lietuvas neatkarības atzīšanu. Laimīgā kārtā šī iniciatīva tika noraidīta ar 59 balsīm pret 36. Patiesība bija tā, ka Baltijas valstis varētu iegūt ilgstošu neatkarību vienīgi ar Kremļa piekrišanu. Mūsu uzdevums bija panākt, lai Maskava nonāktu līdz šādam brīdim.»
23. marts
Padomju desantnieki ieņem Komunistiskās partijas galveno mītni Viļņā.
27. marts
B. Skoukrofts komentē: «Baltijas neatkarības pievilcība jāpakļauj amerikāņu un padomju attiecību «praktiskajām realitātēm».»
17. aprīlis
Kremlis informē Viļņu, ka pēc 24 stundām tiks pārtraukta gāzes un naftas piegāde, ja Viļņa neatcels deklarāciju.
19. aprīlis
Bušs tiekas ar F. Miterānu, kurš brīdina Bušu no baltiešu atzīšanas.
23. aprīlis
Bušs sasauc Nacionālās drošības padomes sanāksmi par Baltiju. Dž. Bušs: «Mēs nevēlējāmies radīt lietuviešiem iespaidu, ka mēs ignorējam viņu smago situāciju. Tomēr mēs arī nedrīkstējām radīt iespaidu, ka mēs kopā ar viņiem esam gatavi doties uz barikādēm un pēc tam pamest viņus likteņa varā, ja padomieši lietotu spēku.»
26. aprīlis
F. Miterāns un Helmūts Kols nosūta vēstuli Landsberģim, mudinādami viņu apturēt neatkarības deklarācijas darbību un noslēgt darījumu ar Maskavu.
1. maijs
ASV Senāts ar 73 balsīm pret 24 nobalso par tirdzniecības priekšrocību liegšanu Maskavai, kamēr netiks atcelts embargo pret Lietuvu.
3. maijs
Dž. Beikers Vašingtonā, tiekoties ar K. Prunskieni, jautā: «Ko gan lietuvieši zaudētu, piedāvājot uz laiku iesaldēt savu deklarāciju, - tādu iesaldēšanu vienmēr varētu pārtraukt, ja padomes rīkotos negodprātīgi.»
Šie Jāņa Jurkāna analīzes fragmenti apliecina filozofa Igora Šuvajeva nesen Sestdienai teikto: brīvībai vienmēr ir asins garša.