«Mūsu mērķis ir padarīt vieglāku, labāku un radošāku pensionāru ikdienu. Palīdzēt apgūt jaunas zināšanas, mācīties, lai līdz ar ķermeni nenovecotu arī smadzenes. Uzmundrināt citam citu, lai galvā nenāktu sliktās domas. Pozitīvisms man patīk pašai, un šādu attieksmi veidot ap sevi aicinu arī citus,» uzsver biedrības vadītāja Zinaida Logina.
Dāvaniņas izpalika
Balvu pensionāru biedrībā pašlaik aktīvi darbojas 30 senioru. Aktīvākie apmeklē sapulces, sadarbojas ar Latvijas Pensionāru federāciju, taču Balvos ir daudz pensijas vecuma cilvēku, kuri iesaistījušies pašdarbības kolektīvos un pulciņos. Atšķirībā no daudziem citiem Latvijas novadiem Balvu seniori nevar palepoties ar jūtamu atbalstu no pašvaldības - pārtiek no biedru naudām un pat līdzekļus transportam ekskursijām vāc paši. Bet viņi nesūdzas.
Pārsteidzošs šķiet fakts - kad pērn Ziemassvētkos biedrības pārstāvji gribējuši mazturīgākajiem Balvu pensionāriem sarūpēt dāvaniņas un centušies apzināt šādu cilvēku adreses, pašvaldības institūcijās informācija liegta - ar pamatojumu, ka cilvēki nevēloties izpaust savus datus. Biedrībā satiktie seniori pret šādu nostāju ir saprotoši, saka - arī paši negribētu publiskot trūcīga cilvēka statusu, ja tādu reiz nāktos piedzīvot. Tā labas gribas žests palicis nerealizēts. Protams, par šo jautājumu var diskutēt, tikai diez vai seniora grūtā un vientuļā dzīve var pavērsties gaišāka un priecīgāka, ja pašlepnuma dēļ vecais cilvēks pats sev liedzis cilvēcisku atbalstu un sašaurinājis domubiedru skaitu.
Kļūstam gudrāki
Tomēr, kā stāsta Zinaida Logina, viņas vadītās biedrības pārstāvji ir visnotaļ radoši cilvēki - aizraujas ar fotografēšanu, veido albumus un sabiedrisko notikumu hroniku, lasa un popularizē dzeju, darbojas sociālajos tīklos. Viena no aktīvākajām šajā ziņā ir Leontīne Dukaļska.
Viņas ikdiena sākas ar ikrīta sveicienu, ko internetā nosūta draugiem. «Sūtu dzejas rindiņas. Man ir paziņas, kuri raksta dzeju un tā man šķiet ļoti iedvesmojoša. Skaistas dzejas rindas rakstījuši ne tikai slaveni, atzīti dzejnieki. Arī mana draudzene tepat Balvos raksta sirsnīgu, sievišķīgu dzeju,» uzsver Leontīne. Kā jau pensionārei, līdzekļu viņai nav tik daudz, lai regulāri pasūtītu presi, taču internets esot lieliska alternatīva - seniore visu sev nepieciešo informāciju iegūst tur. «Savulaik strādāju Balvu bibliotēkā, tur arī apguvu datoru, bet pērn vasarā piedalījos Lattelecom kursos senioriem Pieslēdzies, Latvija!. Palīdzēju mūsu Balvu skolotājai mācīt datorprasmes senioriem. Esmu sapratusi, ka, strādājot ar datoru, prasmju nekad nav par daudz,» uzskata Leontīne Dukaļska. Viņa pati vēl gribētu iemācīties apstrādāt fotogrāfijas, jo fotografēšana esot otra liela aizraušanās. «Bez fotoaparāta nekur neeju,» saka seniore un uzslavē Balvu seniorus: «Kļūstam gudrāki! Protam samaksāt komunālos rēķinus, esam apguvuši internetbanku, mākam internetā abonēt avīzes.»
Balvos seniori ir novērtējuši interneta sniegtās priekšrocības - caur to var atrast attālākus radus, izsekot dzimtas atzariem, savu domubiedru lokam piesaistīt arī gados jaunus cilvēkus. «Ir daudz, ko darīt. Protams, kādreiz uznāk arī vientulības sajūta, bet ar to jāprot cīnīties,» saka Leontīne.
Ļauties rituāliem
Labs padomdevējs, kā tikt galā ar drūmām domām, biedrībā ir pensionētā mediķe Edīte Gorkina. Zinaida Logina lepojas ar Edītes veikumu - padomus par veselīgu dzīvesveidu, par to, kā lietot medikamentus, kā pareizi ēst vai apgūt sporta inventāru, viņai var palūgt ikviens.
«Vecumdienās - savos 64 gados - aizstāvēju maģistru sociālajā darbā. Savā mūžā esmu mācījusies gana daudz, bet šīs trīs gadu studijas bija skaistākais periods,» atzīst Edīte. Tagad viņa darbojas Balvu novada sociālajā dienestā kā sociālā rehabilitētāja. «Pati sāku nodarboties ar bērniem, bet pie manis ceļu atrod arī kādreizējie pacienti. Pie ģimenes ārstiem ir lielas rindas, bet pie manis nav jāmaksā, sarunu laiks nav limitēts, un es jūtu, ka vecajiem cilvēkiem ir ļoti svarīgi parunāties,» novērojusi Edīte. Viņa turpina: «Bieži vien nākas stāstīt, ka ne vienmēr vajag sākt ar aptieku un zālēm. Nesaku, ka nevajag iet pie daktera, vajag. Taču nevajadzētu televīzijā saklausīties medikamentu reklāmas un uzreiz doties pie ārsta pēc receptes. Tas senioriem ir raksturīgi.»
Edīte neatsaka nevienam, pat ja pēc padoma taujā uz ielas. «Esmu laimīga, ja izdodas nodot kādu labu pieredzi, iedvesmot veselīgam dzīvesveidam, jo tas ir visa pamatā. Svarīgs ir viss - ko ēdam, kā guļam, kā dzīvojam, kādas ir mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem,» uzsver Edīte. Viņa priecājas, ka izdevies izveidot aktīvu nūjotāju kustību un seniori šo nodarbi nav pametuši pēc dažām nodarbībām: «Kas dabū āķi lūpā, tam aiziet - tiklīdz saprot un izbauda, novērtē kustību pozitīvo ietekmi.» Tomēr arī Edīte novērojusi, ka sezonālā depresija rudenī, ja vien tai ļaujas, grauj senioru pašsajūtu un optimismu. Visvairāk tā ļaudis pārņemot decembrī, kad valda tumšais laiks, it īpaši skarot vientuļos.
Edītei Gorkinai ir ieteikumi, kā tikt galā ar drūmajām domām: «Vakaros nevajag skatīties ziņas, jo sliktās ziņas apziņā ierakstās kā datora cietajā diskā. Tās paliek un dzīvo tevī. Labāk vakaros iet agrāk gulēt, jo mūsu vecumā var mosties arī pulksten piecos no rīta. Ja naktī nenāk miegs, nevajag vārtīties pa gultu un cīnīties ar sliktajām domām, labāk celties augšā. Jo naktīs parasti dominē sliktās domas, nevis gaišās. Ko darīt nakts vidū? Var lasīt, risināt krustvārdu mīklas, rakstīt dzeju, ieslēgt datoru un YouTube paklausīties mūziku. Internetā ir atrodams tik daudz skaistas mūzikas! Es pat dažkārt cilvēkiem iedodu kādu YouTube adresi - lai ievilinātu tai virtuālajā vidē, kur var atrast tik daudz interesanta un saistoša. Naktī var uzvārīt tēju, aizdegt svecīti.»
Edīte sāsta, ka no 1. oktobra viņa uz galda ik dienu tur aizdegtu svecīti. Sākumā ļaudis prasījuši: «Ak vai, kurš ir nomiris?» Tagad jau zinot - tas gaišākai sajūtai tumšajā laikā. «Mazā tējas svecīte, kura nemaksā dārgi, deg četras piecas stundas. Šiem mazajiem rituāliem vajag tikai ļauties,» aicina Edīte. Arī tam, ko velk mugurā, ir nozīme. «Nevajag nēsāt tumšas, melnas drēbes. Bet, ja ir melns mugurā, tad dāmām apakšā jāvelk sarkana apakšveļa! Un, satiekot kaimiņu, nevajag teikt: «Ak vai, cik slikti tu šodien izskaties.» Tad pats sāc domāt - laikam ar mani tiešām ir slikti. Tā nevajag. Pasakot labu otram, arī paši gūstam labākas emocijas,» mudina Edīte.