Ungārija, kura kopš 1. janvāra ir Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, decembra beigās pieņēma likumu, kas piešķir valdībai lielākas pilnvaras kontrolēt medijus. Likuma ievērošanas pārraudzība tika deleģēta politizētai Nacionālajai mediju un komunikācijas padomei (NMHH), kas varēja piemērot naudassodu līdz 200 miljoniem forintu (506 019 latu) arī privātajiem medijiem, kuri, piemēram, aizskar «personas cieņu» vai vēsta «politiski nesabalansēti». Tas arī paredzēja piespiest žurnālistus atklāt avotus jautājumos, kas saistīti ar nacionālo drošību.
Oponenti likumu nodēvēja par ierobežojošu un izplūdušu, jo tajā nebija precīzi noteikts, kas jādara, lai to nepārkāptu. Savukārt EDSO brīdināja, ka likums iedragās drukātos un interneta izdevumus. «Drukāto izdevumu regulēšana var ierobežot mediju brīvību un publiskās debates, kas ir obligāti demokrātijas elementi,» toreiz paziņoja EDSO.
Mīkstina bardzību
Pēc tam, kad bažas par likumu izteica arī vairākas ES dalībvalstis, Eiropas Komisija vērsās pie Ungārijas labējās valdības premjerministra Viktora Orbāna, sakot, ka Ungārijas mediju likums ir pretrunā ar ES normām, tādēļ tajā ir nepieciešams veikt izmaiņas.
Briseles neapmierinātība vairāk attiecās uz četriem likuma aspektiem - par mediju reģistrēšanas noteikumiem, runas brīvības jautājumiem, par pārkāpumu gadījumā piemērojamo soda apmēru un mediju satura izvērtējumu.
Pēc ilgas stīvēšanās Ungārijas valdība pakļāvās spiedienam un solīja veikt izmaiņas likumā. Tā rezultātā par «politiski nesabalansētām» ziņām netiks sodīti interneta izdevumi un blogi, vēsta Reuters. Mīkstināts arī punkts par «uzbrūkoša satura» aizliegumu.
No likuma izņemts nosacījums, ka medija darbības sākšanai nepieciešama iepriekšēja reģistrācija varasiestādēs. Tāpat sašaurināts iespējamo sankciju skaits pret ārvalstu medijiem, kuri strādā Ungārijā.
Nav nozīmīgu izmaiņu
ES digitālo lietu komisāre Nēli Krūsa paziņojusi, ka ir apmierināta ar Ungārijas mediju likumā veiktajām izmaiņām, tomēr ES pārraudzīšot, lai «izmaiņas tiek ieviestas dzīvē».
Likuma kritiķi gan uzsver, ka izmaiņas neskar tādu pretrunīgu lietu kā mediju uzraudzības padomes sastāvu, jo, tāpat kā iepriekš, tās piecu locekļu sastāvā būs tikai valdošās partijas Fidesz pārstāvji. Tas arī joprojām brīvi ļauj piemērot lielas sodanaudas žurnālistiem un redaktoriem.
EDSO norāda, ka likums joprojām apdraud preses brīvību, jo var tikt izmantots, lai apspiestu atšķirīgus un neatkarīgus viedokļus. Organizācija uzsver, ka ar veiktajiem grozījumiem nav pietiekami, jo joprojām mediji atrodas valdības kontrolē un likums negarantē sabiedrisko mediju politisko neatkarību.