Tā tas būs tik ilgi, kamēr mums līdzās atradīsies Krievijas Federācija. Par to ir jādomā ik stundu, ik dienu un diemžēl arī daudzus turpmākos gadus. Turklāt tagad viens no diviem galvenajiem kandidātiem uz prezidenta amatu ir promaskaviski noskaņotais Viktors Janukovičs,» pesimistiskas prognozes par attiecībām ar Maskavu sarunā ar _Dienu_ izteica pazīstamais ukraiņu publicists, Kijevas Mogiļanska akadēmijas pasniedzējs Igors Losevs.
Arī respektablās analītiskās avīzes Zerkalo ņedeļi korespondents Sergejs Rahmaņins saskata nopietnus draudus Ukrainas valstiskumam. Kopš neatkarības pasludināšanas 1991.gadā valstij neesot bijis tik daudz problēmu un izaicinājumu, bet spējas pretoties tik zemas. Draudi zaudēt suverenitāti esot kļuvuši par objektīvo realitāti. Pēc S.Rahmaņina domām, esošais prezidents Viktors Juščenko savā bezdarbībā esot zaudējis varu pār valsti, kas ārēja un iekšēja apdraudējuma priekšā tagad esot pilnīgi neaizsargāta. «Maskavas agresivitāte, aizkaitinājums Briselē un vienaldzība Vašingtonā ir tikai sekas. Pasaules krīze - katalizators. Visu nelaimju iemesli meklējami Kijevā,» raksta S.Rahmaņins.
Uz Dienas jautājumu, kādā veidā V.Janukovičs, nokļūdams prezidenta krēslā, var radīt draudus suverenitātei, I.Losevs atbildēja: «Viņš var atzīt Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, ko jau solīja, noslēgt beztermiņa līgumu par Krievijas Melnās jūras kara flotes atrašanos Ukrainā, noorganizēt referendumu pret iestāšanos NATO, mēģināt piešķirt oficiālo statusu krievu valodai, slēgt ukraiņu nacionālās organizācijas, mainīt vīziju par Ukrainas vēsturi, palielināt Krievijas informatīvo klātbūtni Ukrainā, slēgt vienošanos par dalību kādā no Krievijas vadītajām organizācijām.»
Gaida otro kārtu
Eksperti ir vienisprātis, ka pirmajā kārtā 17.janvārī nevienam no 18 kandidātiem 50% balsu neizdosies savākt. Aptaujas rāda, ka visvairāk balsu iegūs V.Janukovičs, apsteidzot pašreizējo premjerministri Jūliju Timošenko. Ievērojami mazāk balsu saņemšot oranžās revolūcijas līderis Viktors Juščenko, kas pilnībā zaudējis lielo popularitāti. Nākamais valsts galva tikšot noskaidrots otrajā vēlēšanu kārtā 7.februārī.
Sarunā ar Dienu radio Svoboda šefredaktore Inna Kuzņecova teica, ka globālās krīzes laikā atrašanās premjeres postenī neesot labākās pozīcijas, no kurām startēt uz prezidenta amatu. Izvērtējot abu galveno līderu izteikumus un izturēšanos vēlēšanu priekšvakarā, vietējie žurnālisti pieminēja visai spilgto J.Timošenko tikšanos ar vietējiem un ārzemju diplomātiem, kā arī presi. I.Kuzņecova norādīja, ka J.Timošenko solījusi nākamajos piecos gados panākt, ka Ukraina no pašreizējās 85.vietas attīstības līmeņa ziņā iekļūst starp pirmajām 30 valstīm. Ukrainai jāattīstās kā demokrātiskai, eiropeiskai valstij, teikusi J.Timošenko. Ārpolitiskais mērķis esot dalība Eiropas Savienībā, ar ko divu gadu laikā jānoslēdz vienošanās par politisko asociāciju. V.Janukovičs uzsvēris, ka viņa atrašanās premjera postenī esot bijusi krietni veiksmīgāka. Taču jāņem vērā, ka toreiz nebija globālās krīzes, piebilst Svoboda redaktore. Reģionu partijas līderis V.Janukovičs piedāvājis nodibināt trīspusējo gāzes konsorciju. Tas būtu radāms kopējiem Ukrainas, Krievijas un ES spēkiem.
Ārzemēs gaida stabilitāti
Atšķirībā no iepriekšējām prezidenta vēlēšanām, kad Krievijas līderis Vladimirs Putins īsi pirms vēlēšanām apmeklēja Kijevu un pauda atbalstu V.Janukovičam, šoreiz augstākās Kremļa amatpersonas bijušas atturīgākas. Tāpēc žurnālisti sprieda par to, vai V.Putina simpātijas tagad nav iekarojusi J.Timošenko. Iespējams, atbildi uz to deva Krievijas premjera vadītās partijas Mūsu Krievija paziņojums par atbalstu V.Janukovičam. Ukraiņu žurnālisti uzskata, ka Kremli patiesībā apmierinot abi šie kandidāti un jau esot iespējams prognozēt nākamās attiecības ar Kijevu. Izteikts viedoklis, ka J.Timošenko Maskavai esot pieņemamāka partnere par V.Janukoviču, kuru lielā atkarībā turot Ukrainas austrumu oligarhi, kas nevēlas pakļauties Krievijai.
Ukraiņu laikraksts Deņ norāda, ka arī Rietumos ar interesi vērojot gaidāmās vēlēšanas. Gan Eiropā, gan ASV vēloties redzēt stabilu Ukrainu, kur darbojas strādāt spējīgs parlaments, kur savstarpēji spēj sadarboties valsts augstākie ierēdņi. Amerikāņu politikas eksperts Stīvens Paifers uzskata, ka, tāpat kā Krievijai, arī ASV šoreiz nav sava favorīta. Paredzams, ka nākotnē būšot mazāk domstarpību starp Kijevu un Maskavu un ASV varēšot sadarboties ar šādu Ukrainu. Vašingtonā daudzi ar interesi vērošot, vai jaunais ukraiņu prezidents spēs īstenot enerģētisko un konstitucionālo reformu, kā arī veiksmīgi cīnīties ar korupciju.
Trīs miljoni balsos pirmo reizi
Šīs vēlēšanas ir unikālas ar to, ka pirmo reizi pie balsošanas urnām būs jādodas trim miljoniem ukraiņu, kas dzimuši pēc neatkarīgās Ukrainas izveidošanas 1991.gadā. 27 gadus vecais politikas eksperts, organizācijas Ukrainas nacionālās drošības sabiedriskā komiteja vadītājs Aleksejs Tolkačovs Dienai stāstīja, ka daudzi jaunieši esot vīlušies galvenajos politiskajos spēkos. Tagad jāgaida, kamēr politikā masveidā ienākšot gados jaunāki cilvēki, Ukrainas nākotnē ar optimismu tomēr skatās A.Tolkačovs.