Līdzīgi kā iepriekšējā spēlē pret Magņitogorskas Metallurg sākums neko labu nesolīja. Atkal nācās atspēlēties no 0:2. Sandis Ozoliņš nepamanīja sev aiz muguras pie tālā stabiņa Tomāšu Netiku, bet otrajā ielaistajā ripā vārtsargs Mīkaels Telkvists atsita ripu uz nūjas Mihelam Miklīkam, kuru neviens nepiesedza.
Attaisnojās Dinamo galvenā trenera Arta Ābola lēmums pirmajā maiņā līdzās Kailam Vilsonam un Marcelam Hosam atkal izmēģināt Vitāliju Pavlovu. Ar paveikto melno darbu Pavlovs palīdzēja abiem leģionāriem būt rezultatīviem. Hosas gadījumā gan jāsaka, ka Rīgas Dinamo KHL tiešām ir viņa veiksmes komanda. Ripa noslīdēja Marcelam no nūjas lāpstiņas, taču tik un tā atrada ceļu vārtos. Pēc trīs punktu spēles Bratislavā Vilsons (19 (7+12) p.) un Hosa (18 (8+10) p.) KHL rezultatīvāko spēlētāju sarakstā pacēlās attiecīgi uz 6. un 8. vietu, savukārt Mets Robinsons ar 12 (6+6) ir otrs rezultatīvākais līgas aizsargs, bet labākais vārtu guvējs starp sava ampluā spēlētājiem. Dinamo Robinsonam vēl līdzi tur kapteinis Sandis Ozoliņš (11 (3+8) p.), bet uzbrucēju konkurencē trešajam ražīgākajam - Polam Šekuram - ir uz pusi mazāk - 9 (5+4) - punktu nekā Hosam. Ja trīs vadošie leģionāri tā turpinās uguņot, Dinamo uz nākamo sezonu būs grūti viņus noturēt komandā. Hosam gan vajadzētu ņemt vērā, ka Kazaņas Ak Bars un Prāgas Lev viņš neattaisnoja cerības.
Pēdējā trešdaļā treneri malā atstāja Miku Indraši, Artūru Kuzmenkovu un Aleksandru Ņiživiju. Sapurināties vajadzētu vēl vienam otram, jo pārāk liels smagums sāk gulties uz pirmās maiņas pleciem.
Pēc spēles Bratislavā Ābols akcentēja pārmaiņas spēles gaitā. «Lai sāktu rādīt savu spēli, mums vajadzēja trīsdesmit minūtes. Priecājos, ka spējām pagriezt spēles gaitu mums labvēlīgā gultnē.» No spēlētājiem Ābols izcēla Hosu, kurš no savas puses priekšplānā izvirzīja saliedēto kolektīvu. «Mums ir lieliska komanda uz ledus un ārpus tā, un šoreiz mēs to vēlreiz parādījām.»
Slovan galvenais treneris Rostislavs Čada attaisnojās, sacīdams ka iepriekšējās četras uzvaras Bratislavas kluba spēlētājiem prasījušas daudz spēka. Labajam sākumam turpinājumā pietrūcis fiziskā spēka. Čada uzskatīja, ka Slovan spēlē vismaz vienu punktu bija pelnījis. Tāds nu reiz ir hokejs. Cik tādu spēļu nebija pagājušajā sezonā Rīgas Dinamo izpildījumā, pēc kurām treneri varēja teikt to pašu?