Gadījumā ja nekas naktī nebūs mainījies, valdībai šodien vajadzētu lemt par ārkārtīgi neparedzamu un ne par sekundi neatliekamu naudas piešķiršanu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Vajadzīgi 20 000 latu būvgružu saskaitīšanai. Tā kā būvgruži ir jau saskaitīti - pagājušajā gadā savāktas 353 000 tonnu būvniecības atkritumu, tad, visticamāk, tos būtu jāpārskaita vēlreiz.
Naivie var vaicāt - kādēļ tad tas jādara tik steidzami un tūlīt tak pieņems (varbūt) nākamā gada budžetu, kur tad ieliktu to jauno būvgružu pārskaitīšanas sistēmu ar visiem 20 000 latiem?
Protams, naivie tādēļ ir naivi, ka uzdod šādus jautājumus. Lūk, bezmaksas konsultācija:
Pirmkārt, mūsu valsts naudas prasīšanas fenomens jau ir tas, ka ieplānot budžetā nekādi nevar, jo tur ir fiskālie griesti, fiskālā telpa, fiskālie sliekšņi un citi mošķi. Savukārt prasīt steidzami un bez rindas var un vajag, jo tādā gadījumā iepriekš pieminētie kaut kādu iemeslu dēļ nedarbojas. Tādēļ arī tikai zaļi teorētiķi var zūdīties par nemākulīgu plānošanu, savu akūto vajadzību neapzināšanu un to, ka neprašas plānotājus vajadzētu kaut kā sodīt. Gluži otrādi - lielākā prasme ir saskatīt un bloknotiņā ierakstīt neatliekamās vajadzības jau gada sākumā. Tad pa vienai aiz ausīm celt galdā. Neatliekamā un steidzamā formā.
Otrkārt - vai tad tiešām kāds izglītots cilvēks nesaprot, kādēļ vajadzīga steidzama būvgružu pārskaitīšana? Tā vajadzīga, lai nepiezagtos nepareizības. Kādas? Ak, Kungs, būtu jel kaunējušies par nekompetenci!
Treškārt - nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka spiedīga naudas vajadzība vienā ministrijas pārraugāmā nozarē tiek nosegta ar ietaupītu vai neiztērētu naudiņu kādā citā atzarā. Tas ir viens no visbriesmīgākajiem pārkāpumiem civilizācijas vēsturē!
Tiesa, nevar jau, kā saka, visas olas vienā groziņā likt. Neatliekamas naudas prasīšanā, piemēram, Kultūras Ministrija pat apsteidz VARAM kolēģus. Tur parādījās visiem zināmie neatliekamie un iepriekš neplānotie logi, žogi, autobusi un galu galā - parādi.
PAREIZAIS VIEDOKLIS - vajadzētu pamazām izskaust vecmodīgo praksi par neparedzētiem gadījumiem uzskatīt vētras, sērgas, ugunsnelaimes, neražas un tamlīdzīgas ligas. Valsts budžets nekādi nav tās ne radījis, ne atbalstījis. Kāpēc gan tam vajadzētu atbildēt par citu sastrādātām nejēdzībām? Tas gan skaidrs, ka būtu jānoskaidro vainīgais. Vēju un lietavu gadījumā, piemēram, laika ziņu centrs, pie visādām degšanām - ugunsdzēsēji. Tad atkal varētu nodarboties ar tik patīkamo apceri - kurš nu būs jaunais dienesta priekšnieks un kādas viņam vainas un nesmukumi. Par iepriekšējo priekšnieku nav pat ko runāt. Jāņem tik nost!
Bet atgriezīsimies pie VARAM un absolūti spožās būvniecības atkritumu skaitīšanas.
PAREIZAIS VIEDOKLIS - svarīgi ir pareizi un paredzami sagatavot dokumentus neparedzamajiem gadījumiem. Un pietiekami satraucoši pasniegt. Tas ir darbs, par kuru vērts arī labi maksāt. Iespējams, skaļi izbazūnētās naudas balvas VARAM tieši par to arī piešķirtas. To kopējais apjoms gandrīz samērojams ar gružu uzskaitei prasīto summu. Bet - kā jau iepriekš skaidrojām - visbriesmīgākais pārkāpums būtu šīs naudiņas tieša izmantošana akūtajai vajadzībai.
Kas tā vispār par naudu - 20 000 latu!
Derētu gan aplūkot neparedzēto gadījumu neparedzamā nodokļa ieviešanu. Bet tas jau Finanšu ministrijas istabiņā, kur, kā dzird, visdāsnāk dalot naudas balvas par neparedzētiem gadījumiem.