«Šīs sacensības parādīja, cik es pašreiz esmu gatavs vai arī «negatavs». Izskatās, ka vēl daudz jāstrādā, lai olimpiskajās spēlēs Londonā normāli startētu. Startam Helsinkos īpaši negatavojos. Braucu uz šejieni, vadoties pēc principa - kā būs, tā būs. Vienu brīdi ar treneri [Guntaru Gailīti - aut.] apsvērām domu pat nestartēt, bet visi noteikumi bija izpildīti un izlases vadība teica, ka jābrauc. Tā arī darījām.»
Māris norādīja arī uz savainojumu, kura dēļ jau vairākas reizes pirms mačiem saņēmis pretsāpju injekcijas. «Šobrīd jūtos normāli. Injicēju pretsāpju līdzekļus un «dragāju». Joprojām problēmas sagādā pērn plaukstā diviem pirkstiem ielauztie kauli. Cīpslas ir divas reizes palielinātas, gandrīz kā pirksti.»
Tehniskajā izpildījumā rupju kļūdu neesot bijis. «Grūdieni sanāca tādi viegli - bez īpašas spēka piepūles un ātruma. Skaidrs, ka ir jāpieliek ātrums un arī spēks. Tad visam ir jābūt kārtībā. «Elle» ir pārdzīvota. Traumu pēdējā laikā tomēr ir bijis pārāk daudz. Martā pat nevarēju paskriet. Ja citi lodes grūdēji izpilda dziļo piesēdienu ar 250 un vairāk kilogramiem, tad mana pašreizējā iespēju robeža ir kā sievietei - 120 vai 130 kilogramu.»
Eiropas 2010. gada čempionātā Barselonā Urtāns ieņēma augsto ceturto vietu ar rezultātu 20,72 metri. Tikai pēdējā mēģinājumā vācietis Ralfs Bartels viņu nostūma no goda pjedestāla. Helsinkos iekļūšanai finālsacensībās būtu pieticis ar 19,49 metriem. Kvalifikācijā Nīderlandes lodes grūdējs Ritgers Smits uzrādīja labāko rezultātu - 20,55 metri.