Latvija bija drīzāk nejaušība, nevis konkrēts mērķis, atzīst Bonija. «Gribēju braukt mācīties uz kādu mazu Eiropas valsti un pieteicos stipendijai. Tā es nokļuvu Latvijā, par kuru neko iepriekš nezināju. Katrā ziņā tā ir pilnīgi atšķirīga valsts, kas nav visiem zināms sapņu galamērķis, bet rezultātā esmu ļoti apmierināta,» saka meitene.
Austrālijā Bonija mācījās tikai sešus priekšmetus, kurus izvēlējusies pati: matemātiku, angļu valodu, ķīmiju, fiziku, ģeogrāfiju un vēsturi. Tomēr, neskatoties uz to, mācību slodze mājās bijusi daudz lielāka. Tiesa, šeit esot vieglāk tāpēc, ka viņa ir apmaiņas skolniece un tādēļ ir jāpilda mazāk mājasdarbu nekā vietējiem. Taču, ja Bonijai jāsalīdzina mājasdarbu skaits Austrālijā ar to, kas tiek uzdots viņas klasesbiedriem šeit, Latvijā, apjomīgāks noteikti būšot pirmais. «Austrālijā man bija daudz, daudz vairāk mājasdarbu. Patiesībā tur no tevis sagaida, ka mājās tu darīsi tik daudz, cik reāli nemaz nav iespējams,» uzskata Bonija. Tiesa, Austrālijā komplektā ar mazajām klasēm un lielo mājasdarbu skaitu nākusi arī īsta draudzība skolēnu un skolotāju starpā.