Nelaimes brīdī šķēdēnietis Modris Staņislavskis (59) turpat netālu no upes savā dārziņā pie mājas zāģēja dēļus siltumnīcai. «Dzirdu, ka briesmīgi bremzes kauc. Es vēl nodomāju - kas tādā ātrumā pa šo līkumu brauc! Būkšķis, un redzēju, ka upē ūdens uzsprāgst augšā,» stāsta Modris. Skrējis uz Šķēdes upīti, tajā redzēja apgāzušos mašīnu, no ūdens ārā rēgojās tikai riteņi. No auto viņš izvilka Sandu un Leno. Taču kā varonis gan nejūtas - tas no mazrunīgā vīra jaušams arī bez vaicāšanas. Esot darījis to, ko vienkārši tajā brīdī vajadzēja. Viņš gan uzreiz noraizējies pajautā: kā meitene jūtas? Priecājas, uzzinot, ka Sandai ir labāk. Puiku no slimnīcas izrakstīja jau tajā pašā dienā.
Man tikai lūpiņa pušu
Kā tieši notika negadījums, Sanda neatceras. Vien to, ka viņai pēkšņi kļuvis slikti, visdrīzāk jau ar sirdi, un viņa zaudējusi samaņu. Iepriekšējā naktī maz gulējusi, jaunākais dēls nevarējis iemigt. Pēcāk gan aculiecinieki esot stāstījuši - mašīna vispirms ietriekusies kilometru stabiņā, tad apmetusi divus kūleņus un iegāzusies upē.
Kad Modris piesteidzies pie mašīnas, viņš meties ūdenī, tas bijis līdz pleciem. Neesot pat uzreiz sapratis, kurš ir mašīnas priekšgals, kurš pakaļgals. Priekšējo durvju rokturis viegli padevies, tumšajā ūdenī viņš uzreiz sataustījis Sandu, diezgan veikli izvilcis laukā. «Labi, ka viņa uzreiz atjēdzās, kad izvilku krastā. Viņa pagrieza galvu un pateica, ka puika vēl ir iekšā,» atceras Modris. Viņš devies pēc zēna; sākumā glābšana nenākusies viegli, viens mašīnas sāns bijis sadauzīts. Puikam esot paveicies, jo pie mašīnas griestiem bijusi vietiņa, kur elpot.
Kad abus izvilcis krastā, Modris vēl puisēnam jautājis, kā jūtas. Puika atbildējis kā vīram pieklājas: «Nekas, man tikai te lūpiņa pušu.» Kad ieradās glabēji un puisēns ar mammu tika nogādāti slimnīcā, Modris palicis turpat krastā. Drīz arī devies projām, jo bijis «slapjš kā žurka», mājās pārģērbies un gājis atkal uz dārzu strādāt.
Jautāts, vai šis ir pirmais gadījums, kad nācies glābt kāda dzīvību, Modris aizdomājas. Tad atceras - nesen makšķerējis un upītē redzējis kaut ko netālu no slūžām kustamies. Devies pakaļ, izrādījās, ka ūdenī ir kaķis. «Man liekas, ka slīcināts bija. Nolīdu lejā, izvilku ārā. Nabags atvilka galus... Pieaudzis kaķis bija. Cūkcepures,» Modris īgni nošūpo galvu. Viņš pēdējos deviņus gadus strādā uzņēmumā Vidzeri, darbs ir pie zāģa. Pēdējās dienas gan viņš pavadījis mājās, jo zāģa vadītājam salūzusi mašīna, un viņš netiekot uz darbu. Ja nebūtu bijis mājās, nebūtu pamanījis nelaimi. Iepriekš Modris strādājis ar mazākiem kokiem - sērkociņu fabrikā Baltija Liepājā skaldījis skaliņus. Rūdījumu gan viņš esot guvis armijā.
Paldies nesanāca pateikt
«Ja notikuma vietā nebūtu šā cilvēka, sekas būtu daudz smagākas. Visdrīzāk mēs tagad par dzīviem cilvēkiem nerunātu, bet par diviem noslīkušajiem,» saka Uldis Plācis, Valsts policijas Kurzemes reģiona satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors. Viņš gan bilst - pagaidām vēl nav prasīti paskaidrojumi no cietušās, tādēļ vēl nevarot komentēt satiksmes negadījuma apstākļus. U. Plācis saka - izskatās, ka ātrums bijis diezgan liels. Par to liecina uz asfalta atstātās mašīnas bremžu pēdas, taču nav zināms - vai tas nenotika jau brīdī, kad vadītājai esot palicis slikti.
Vietējie zināja stāstīt, ka nelaimes gadījumi šajā ceļa posmā mēdzot notikt visai bieži. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vada komandieris Ilgvars Līgotnis saka - šajā vietā būtu nepieciešams uzstādīt aizsargbarjeras, kas ievērojami samazinātu risku: «Ja šādas apmales jau būt uzstādītas laikus, mašīna būtu vienkārši uzkārusies uz tās un ūdenī iekritusi nebūtu.»
VUGD preses pārstāve Inga Vetere Dienai pastāstīja, ka Modris Staņislavskis tiks apbalvots ar goda zīmi, ko piešķir par pašaizliedzību. Pagaidām to ir saņēmuši tikai četri ugunsdzēsēji.