Savukārt vismaz pagaidām atbalstīti nav divi citi LM priekšlikumi - par paaugstinātu pensiju indeksāciju (50% no vidējās darba algas kāpuma, nevis 25% kā līdz šim) un pensiju kapitāla indeksa piemērošanas pilnveidošanu, negatīvo indeksu aizstājot ar 1, turklāt to piemērojot ar atpakaļejošu datumu. Valdība vienojās pie šiem jautājumiem vēl atgriezties augustā, skatot 2016. gada budžetu. Kā norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība): «Mēs nevaram dalīt lāča ādu, kas vēl nav nomedīts. Ir ļoti svarīgi par visām plānotajām izmaiņām 2016. gadā lemt kopumā, jo mums jāspēj sabalansēt visu nozaru vajadzības, zinot arī visus finanšu avotus.»
Visu LM priekšlikumu īstenošana no valsts budžeta prasītu 34 miljonus eiro 2016. gadā, bet 2017. gadā - 69 miljonus. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsver, ka šādus priekšlikumus var īstenot, jo sociālās apdrošināšanas budžetā ir 366,6 miljonu eiro atlikums. Tomēr šādai pieejai nepiekrīt ekonomists un pensiju eksperts Edgars Voļskis, kurš uzsver, ka jāsaglabā pašreizējais indeksācijas apjoms, to nepaaugstinot. «Pēc desmit gadiem mums būs krietni vairāk pensionāru nekā strādājošo, un būs grūtības nodrošināt pensiju izmaksu. Tad mums arī noderēs pašreizējie uzkrājumi, kurus nevajadzētu notērēt šodien. Ir citi daudz efektīvāki veidi, kā palīdzēt pensionāriem. Piemēram, ļaut iegādāties medikamentus par pazeminātām PVN likmēm un paplašināt pašvaldību sociālo palīdzību.»
Līdzīgās domās ir arī bijusī labklājības ministre un pašreizējā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekle Ilze Viņķele (Vienotība). «Auguļa kungs iet vieglāko ceļu, runājot par indeksācijas paaugstināšanu. Taču pensionāru faktiskais ieguvums pie vidējās vecuma pensijas būtu ap pieciem eiro, kas sirmgalvju situāciju nerisina, taču valstij kopumā izmaksā dārgi. Daudz efektīvāk būtu domāt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Piemēram, sociālās apdrošināšanas budžeta pārpalikumu novirzot veselības apdrošināšanai,» min I. Viņķele. Jāpiebilst - pašlaik likums paredz, ka valsts pensijas indeksē reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma. Saskaņā ar LM informāciju, ja šā gada 1. oktobrī notiekošajā pensiju indeksācijā tiek piemēroti 25% no vidējā darba algas pieauguma, tad vidējā vecuma pensija no 257 eiro un 56 centiem pieaug līdz 262 eiro un 32 centiem. Savukārt, ja tiktu piemēroti LM prasītie 50% no algu pieauguma, tad pēc indeksācijas vecuma pensija sasniegtu 266 eiro un 57 centus.
Runājot par kapitāla indeksa piemērošanu, pašlaik katra strādājošā uzkrātais pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts ar tā saukto kapitāla indeksu, kas atspoguļo sociālo iemaksu veicēju skaita un sociālo apdrošināšanas iemaksu izmaiņas. Krīzes gados sociālo iemaksu veicēju skaits saruka, tāpat samazinājās arī algas. Līdz ar to kapitāla indeksi trīs gadus - 2009., 2010. un 2011. gadā - bija negatīvi. Tas radīja situāciju, kad personai, kura pensionējās 2008. gadā, aprēķinot pensiju, tika piemēroti tikai pozitīvi indeksi, turpretī personai, kurai pensija piešķirta 2012. gadā, tika piemēroti arī trīs negatīvie indeksi, kas kapitāla pieaugumu samazināja. Šādu situāciju par negodīgu sauc Latvijas Pensionāru federācija (LPF), taču vairāki ekonomikas eksperti norāda, ka ir tikai loģiski, ka ekonomiskā lejupslīde atspoguļojas arī aprēķinātajās pensijas.
LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš (LZS) uzsver, ka ar valdības lēmumu apmierināts nav. Taču, ja ministri par šo jautājumu vēl grasās lemt 2016. gada budžeta kontekstā, zināma cerība tomēr esot. Tāpēc to, vai notiks septembrī plānotās pensionāru protesta akcijas, līdz galīgajam valdības lēmumam pateikt nevarēs.