Liene Jansone. Enerģijas un komandas spēles.
Jāņus nosvinējāt?
Kristīne Kārkliņa. [Smejas.] Nē, Jāņus mēs nesvinējām, bet varbūt vajadzēja - enerģija būtu.
L. J. Tas, protams, joks. Spēles laikā mēģinājām rast enerģiju cita citā, taču nevarējām.
Pats sākums arī neizdevās. Spānietes pārsteidza?
K. K. Zinājām, ka viņas spēlēs ciešu aizsardzību. Viņas to darīja prasmīgi. Varbūt negaidījām, ka viņām tik labi sanāks. Enerģijas trūkuma dēļ sākums sanāca slikts.
Varbūt savu lomu nospēlēja tas, ka mums šī spēle neko neizšķīra, bet Spānijai bija ļoti svarīga?
K. K. Domāju, ka pretiniecēm papildu motivāciju radīja tas, ka viņas pēdējo spēli ar Franciju galotnē atdeva. Bija dubulta motivācija izcīnīt uzvaru. Mums varbūt zemapziņā traucēja, ka jau esam ceturtdaļfinālā.
L. J. Līdz nākamajām spēlēm jāatgūst spēles saturā zaudētais, jāatpūšas, jāatjauno spēki.
Pēdējā spēlē ar Melnkalni uzvarot būsiet pirmās, zaudējot varat palikt ceturtās.
K. K. Mēs, spēlētājas, ar to rēķināšanu īpaši neaizraujamies. Nedrīkstam nolaisties zem savu iespēju līmeņa.